|
[23 Feb 2007|12:10am] |
Tavs liktenis klīst pa istabu.
Es salasīšu izbirušos sapņus, Un atdošu.
|
|
|
[20 Feb 2007|12:00pm] |
Čau, es te tā bišķi grimstu dubļos. Padodiet, lūdzu, man palīdzīgo roku. Tā mētājas kautkur tur, pie tā ciņa ar garo zāli. Arī kārtīs izbirušajās, Atrodiet, lūdzu, Pakārto un Zvaigzni.
Jo pakārtie neslīkst. Tāpat kā salstošie nesadeg Tāpat kā nošautie neaizmieg. Ievainotie nedzird citu kliedzienus. Tikai savus. Bet es palīdzēt nevaru.
Es te tā vēl bišķi grimšu, bet ja savajadzēsies, Pasauciet, es atnākšu. Paldies.
Un uzvēlās man kārtējā nopūta. Ar Brežņeva uzacu cienīgu skatienu durkli, Nicību acīs.
O! Paldies! Arī Nāve atradās. Čau, es Tevi meklēju. Kur Sātanu liki? Teicu, lai neatstāj vienu, Cilvēkam taču vientuļi.
Ielūkojies manā stulbuma un tukšuma akacī. Tur skaisti grēki spoguļojas. Un svētie sevi apbrīno.
Saprotiet, es gāju Un mājās mājas aizmirsu.
Sevī kliedzu
Meklēju mājas Tavos sapņos. Bet nevaru atrast. Sapņu maldugunīs.
Neko nesaprotu. Apjucis...
Es vēl padzīvošu. Mazliet.
|
|
|
[16 Feb 2007|12:47pm] |
Kautkur tuvu Varbūt dzirdēju Bēru maršu. Tur apglabā cerības Manī.
Nāsīs ievilkt Skumju smaku. Tā tikai vecā grīdaslupata Manās rokās.
Jauka spazma mēģina ieraut Izisto elpu. Par visu.
Aiz miskastes Pie lauskām Mana mīlestība mētājas. Cēlās jūtas. Skatos un smaidu. Atradīs Ganjau.
Kad grēka žebērkļainie dzeloņi Nolūzīs, Sadūrušies iekšās, Izvirdīs skaistums.
Kad nebūs jādomā, Nelasiet. Kad nebūšu vajadzīgs, Nostumšos malā.
|
|
|
[14 Feb 2007|12:54pm] |
Agrāk mamma man teica, ka nepazīst mani. Tagad viņa saka, ka vairs nepazīst...
|
|
|
[22 Jan 2007|03:06pm] |
Rīgas 06. vidusskolas vēstures skolotājai Jānim Bērziņāi
paskaidrojums.
Es, Kails Krāns, šī gada 22. janvārī priekšlaicīgi pametu vēstures mācību stundu, jo manī radās patvaļīga vēlme ātrāk paēst. No rīta bija vājas brokastis. Tāpēc aptuveni 2 līdz 1,5 minūtes pirms zvana piecēlos no savas sēdvietas un virzījos uz pirmā stāva foajē pusi, lai pēctam dotos uz skolas ēdnīcu pēc kartupeļiem "frī" un salātiņiem, bet pa ceļam mani pārtvēra skolotāja un aizraidīja atpakaļ uz mācību telpu.
22.01.2007. (paraksts)
*drošības apsvērumu dēļ, iestādes nosaukums un cilvēku vārdi aizstāti
|
|
ujujuj! |
[20 Jan 2007|08:54pm] |
|
|
|
[20 Jan 2007|08:41pm] |
Dzimis vienatnē.
Kapēc rodas vēlme atdot sevi kādam. Lai kāds atdotos. Atkarība. Upurēšanās, žēlošana. Piepildījums tik patīkams... Nepareizais iznākums mokošs. Uzticamais - dievīgs.
Mirsi vienatnē. Nē...?
|
|
Sniegs. |
[19 Jan 2007|06:58pm] |
Es aizgāju. Platie soļi šķēla ielu tieši pa vidu. Zem kājām nebija balto strīpu. To vietā bija gareniski salikti senie bruģakmeņi, kas šaurā ķēdītē iezīmēja abu ielas puses bruģa satikšanās vietu. Domas raustīja iekšas, jo nekādi nespēju savākt savas kļūdas. Nē, pat nebija vajadzība atrast tās, jo jutu, kur tās ir. Galvenais bija novērst tās. Bet izdarītās vajās visu mūžu, līdz piedošanai, līdz aizmiršanai, līdz nāvei. Sekas durās ne tikai manī. Un tas ir pats svarīgākais. Paātrinājis soli, panācu kādu cilvēku un palūdzu, cik ir pulkstenis. Nepalēninot gaitu, no viegli uz manu pusi vērstās sejas, saņēmu atbildi: "Kautkur ap pussešiem..." Pat īsti neredzēju acis. Tikpat ātri cilvēks arī aizgāja. Es apstājos. Īstenībā man pilnīgi nemaz nevajadzējas zināt, cik ir pulkstenis. Gribēju tikai dzirdēt balsi un ieskatīties acīs. Turpināju ceļu citā virzienā kopā ar domām. Kad no priekšā ejošajiem vīriešiem atdalījās smēķu dūmu mākonītis un ietriecās man tieši sejā, es ievēroju, ka nebiju ievērojis savas rokas. Tās bija pasalušas. Nē, to es biju ievērojis krietni pirms, bet nepievērsu uzmanību. Paprovēju pirkstus... Nu strādā jau, bet stīvi un bremzēti gan diezgan. Oranžajā laternu gaismā nemanu, cik sarkanas kļuvušas šīs rokas. Beidzis savu dumjo roku inspekciju, novietoju tās slapjajās un aukstajās kabatās. Siltajā guļ Antimons. Es aizmiegu ar viņu otrajā siltajā kabatā... Sāk sāpēt. Izsķiru arī tur, locītavā, kur satriecu iepriekš, pirms mātes dusmām. Liekas esmu nodevis ko svarīgu. Ļoti. Rīt braukšu... Kur braukšu, grūti paskaidrot... Bet es taču atgriezīšos!
|
|
|
[15 Jan 2007|12:12pm] |
Vārdi ir nežēlīgi briesmoņi. Tie var nogalināt. Protams arī glābt. Arī mani ir apsēduši nedaudzi vārdi... Ar tiem ir jābūt uzmanīgam.
|
|
Es nāku no debesīm uz miskasti. |
[15 Jan 2007|11:37am] |
Šobrīd mana visgudrā un cēlā filosofija nav cienījama, jo pašlaik tā nedomā par mūsu tautas brāļiem, par pasaules mieru un par visiem nevarīgajiem un slimajiem. Egoists! Pietam pretīgs! Jā, metiet man pus ķieģeli mutē! Pirmie akmeņi jau ir mesti, tikai tie netrāpija. Bet tomēr cilvēciskums ir vājāko pakļaušana, tos nenovājinot.
Un tagad, draugi, es iešu nodarboties ar nedalītu egoismu un arī nedalītu individuālu nevienaldzību.
|
|
|
[08 Jan 2007|02:47pm] |
Mani šeit nelaiž. Bet saprot. Varbūt... Nedaudz...
Es sev lūdzu: gremo, gremo, lūdzu!
Klusē, necienīgais! Tu esi pārāk tukšs duraks... Tava neprasme ir neciešami piesātināta...
Dabū, ko nopelni.
Labdien! Nāciet, mēs izriebsim tavu nākotni...
Es saku: paldies! Ganjau...
|
|
m? |
[29 Dec 2006|11:03pm] |
Poll #11426 kuliite
Open to: All, results viewable to: Allnenovērtē-
|
|
izraksti no telefongrāmatas... |
[23 Dec 2006|07:44pm] |
uzvārds + vārds
Zamataju Taisija Hamburgere Larisa Kulīte Dzidra Kupra Terēzija Štope Iveta Sūngailis Džems Vagina Apolinārija Šļurpe Valērija Šļūka Zenta Ņedosvitnaja Alimpija Udača Vaida Atgāze Ņina Līkais Valdemārs Buljons Viktors Boris Nadežda Pince Mirdza Penezis Ausma Pinčuks Vladimirs Skuķis Izidors Šauriņa Anita
tikai vārds vai uzvārds
Šmiga Liba Žigalo Žguts Kamergrauzis Nulle Šļahto Tjagļiks Ambalova Žurko Šļuga Pienkarte Pienkauss
|
|
cunami uz saules |
[14 Dec 2006|05:45pm] |
|
|
šis tas iz skolas |
[14 Dec 2006|03:20pm] |
[ |
music |
| |
Close you eyes |
] |
fizikā "Man patīk tas, ka man tagad viss nepatīk."
šodien ģeometrijā "Vektori jāņem no pakaļas uz priekšu?"
vakar ģeometrijā "Eu! Šitā taču vairs nav trigonometrija!?"
pasakidrojums "Aiztraucos uz veikalu, tepat, netālu, bet, kad nācu atpakaļ, policisttante negribēja mani laist mācīties, tapēc tā man sanāca."
angļu valodas skolotāja "Tu nu gan esi palaidies. Būs kārtīgi jāatbild jautājumi un vārdiņi, lai dabūtu astoņi."
ēdnīcā "... un vēl kautkādu gaļas gabalu."
|
|
|
[11 Dec 2006|10:11pm] |
Cik daudz viens var panest... ?
|
|
|
[11 Dec 2006|07:21pm] |
Nav vēstule. Ne tur... Ne tepat. Ne šeit... Nav.
|
|
|
[11 Dec 2006|02:20pm] |
Man galvā tukšas pudeles šķind. Tie poētismi mani Siekalas rīt tikpat grūti, cik gaisu. Dūša spazmojas laukā. Tikmēr domas aizgāja pīpēt. Viss pārējais arī...
Te smird pēc pelējuma. Pēc pelējušiem putekļiem un vecām grīdaslupatām.
|
|
|
[25 Nov 2006|11:32pm] |
Rīklē veci, deguši trolējbusi, un raudāt ar loga pusi. Zobi nesprāgs.
|
|
|
[25 Nov 2006|08:56pm] |
Nekad nelieciet savus tīkliņus tuvu anodiem.
|
|