mana garša [entries|friends|calendar]
Emī

[ website | emīls iekš deviantArt ]
[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[23 Feb 2007|12:10am]
Tavs liktenis klīst pa istabu.

Es salasīšu izbirušos sapņus,
Un atdošu.
post comment

[20 Feb 2007|12:00pm]
Čau, es te tā bišķi grimstu dubļos.
Padodiet, lūdzu, man palīdzīgo roku.
Tā mētājas kautkur tur, pie tā ciņa ar garo zāli.
Arī kārtīs izbirušajās,
Atrodiet, lūdzu, Pakārto un Zvaigzni.

Jo pakārtie neslīkst.
Tāpat kā salstošie nesadeg
Tāpat kā nošautie neaizmieg.
Ievainotie nedzird citu kliedzienus.
Tikai savus.
Bet es palīdzēt nevaru.

Es te tā vēl bišķi grimšu, bet ja savajadzēsies,
Pasauciet, es atnākšu.
Paldies.

Un uzvēlās man kārtējā nopūta.
Ar Brežņeva uzacu cienīgu skatienu durkli,
Nicību acīs.

O! Paldies! Arī Nāve atradās.
Čau, es Tevi meklēju.
Kur Sātanu liki?
Teicu, lai neatstāj vienu,
Cilvēkam taču vientuļi.

Ielūkojies manā stulbuma un tukšuma akacī.
Tur skaisti grēki spoguļojas.
Un svētie sevi apbrīno.

Saprotiet, es gāju
Un mājās mājas aizmirsu.

Sevī kliedzu

Meklēju mājas
Tavos sapņos.
Bet nevaru atrast.
Sapņu maldugunīs.

Neko nesaprotu.
Apjucis...

Es vēl padzīvošu.
Mazliet.
7 comments|post comment

[16 Feb 2007|12:47pm]
Kautkur tuvu
Varbūt dzirdēju
Bēru maršu.
Tur apglabā cerības
Manī.

Nāsīs ievilkt
Skumju smaku.
Tā tikai vecā grīdaslupata
Manās rokās.

Jauka spazma mēģina ieraut
Izisto elpu.
Par visu.

Aiz miskastes
Pie lauskām
Mana mīlestība mētājas.
Cēlās jūtas.
Skatos un smaidu.
Atradīs
Ganjau.

Kad grēka žebērkļainie dzeloņi
Nolūzīs,
Sadūrušies iekšās,
Izvirdīs skaistums.

Kad nebūs jādomā,
Nelasiet.
Kad nebūšu vajadzīgs,
Nostumšos malā.
3 comments|post comment

[14 Feb 2007|12:54pm]
Agrāk mamma man teica, ka nepazīst mani.
Tagad viņa saka, ka vairs nepazīst...
post comment

[22 Jan 2007|03:06pm]


                                                                Rīgas 06. vidusskolas
                                                                vēstures skolotājai
                                                                Jānim Bērziņāi

       paskaidrojums.

    Es, Kails Krāns, šī gada 22. janvārī priekšlaicīgi
pametu vēstures mācību stundu, jo manī radās
patvaļīga vēlme ātrāk paēst. No rīta bija vājas
brokastis. Tāpēc aptuveni 2 līdz 1,5 minūtes
pirms zvana piecēlos no savas sēdvietas un
virzījos uz pirmā stāva foajē pusi, lai pēctam
dotos uz skolas ēdnīcu pēc kartupeļiem "frī"
un salātiņiem, bet pa ceļam mani pārtvēra
skolotāja un aizraidīja atpakaļ uz mācību telpu.

22.01.2007.
                                                            (paraksts)







*drošības apsvērumu dēļ, iestādes nosaukums un cilvēku vārdi aizstāti
2 comments|post comment

ujujuj! [20 Jan 2007|08:54pm]
1 comment|post comment

[20 Jan 2007|08:41pm]
Dzimis vienatnē.

Kapēc rodas vēlme atdot sevi kādam.
Lai kāds atdotos.
Atkarība.
Upurēšanās, žēlošana.
Piepildījums tik patīkams...
Nepareizais iznākums mokošs.
Uzticamais - dievīgs.

Mirsi vienatnē.
Nē...?
1 comment|post comment

Sniegs. [19 Jan 2007|06:58pm]
    Es aizgāju. Platie soļi šķēla ielu tieši pa vidu. Zem kājām nebija balto strīpu. To vietā bija gareniski salikti senie bruģakmeņi, kas šaurā ķēdītē iezīmēja abu ielas puses bruģa satikšanās vietu.
    Domas raustīja iekšas, jo nekādi nespēju savākt savas kļūdas. Nē, pat nebija vajadzība atrast tās, jo jutu, kur tās ir. Galvenais bija novērst tās. Bet izdarītās vajās visu mūžu, līdz piedošanai, līdz aizmiršanai, līdz nāvei. Sekas durās ne tikai manī. Un tas ir pats svarīgākais.
    Paātrinājis soli, panācu kādu cilvēku un palūdzu, cik ir pulkstenis. Nepalēninot gaitu, no viegli uz manu pusi vērstās sejas, saņēmu atbildi: "Kautkur ap pussešiem..." Pat īsti neredzēju acis. Tikpat ātri cilvēks arī aizgāja. Es apstājos. Īstenībā man pilnīgi nemaz nevajadzējas zināt, cik ir pulkstenis. Gribēju tikai dzirdēt balsi un ieskatīties acīs.
    Turpināju ceļu citā virzienā kopā ar domām. Kad no priekšā ejošajiem vīriešiem atdalījās smēķu dūmu mākonītis un ietriecās man tieši sejā, es ievēroju, ka nebiju ievērojis savas rokas. Tās bija pasalušas. Nē, to es biju ievērojis krietni pirms, bet nepievērsu uzmanību.
    Paprovēju pirkstus... Nu strādā jau, bet stīvi un bremzēti gan diezgan. Oranžajā laternu gaismā nemanu, cik sarkanas kļuvušas šīs rokas. Beidzis savu dumjo roku inspekciju, novietoju tās slapjajās un aukstajās kabatās. Siltajā guļ Antimons. Es aizmiegu ar viņu otrajā siltajā kabatā...
    Sāk sāpēt. Izsķiru arī tur, locītavā, kur satriecu iepriekš, pirms mātes dusmām.
    Liekas esmu nodevis ko svarīgu. Ļoti.
    Rīt braukšu... Kur braukšu, grūti paskaidrot...
    Bet es taču atgriezīšos!
3 comments|post comment

[15 Jan 2007|12:12pm]
Vārdi ir nežēlīgi briesmoņi. Tie var nogalināt. Protams arī glābt.
Arī mani ir apsēduši nedaudzi vārdi...
Ar tiem ir jābūt uzmanīgam.
post comment

Es nāku no debesīm uz miskasti. [15 Jan 2007|11:37am]
Šobrīd mana visgudrā un cēlā filosofija nav cienījama, jo pašlaik tā nedomā par mūsu tautas brāļiem, par pasaules mieru un par visiem nevarīgajiem un slimajiem.
Egoists! Pietam pretīgs!
Jā, metiet man pus ķieģeli mutē! Pirmie akmeņi jau ir mesti, tikai tie netrāpija.
Bet tomēr cilvēciskums ir vājāko pakļaušana, tos nenovājinot.

Un tagad, draugi, es iešu nodarboties ar nedalītu egoismu un arī nedalītu individuālu nevienaldzību.
1 comment|post comment

[08 Jan 2007|02:47pm]
Mani šeit nelaiž.
Bet saprot. Varbūt... Nedaudz...

Es sev lūdzu: gremo, gremo, lūdzu!

Klusē, necienīgais!
Tu esi pārāk tukšs duraks...
Tava neprasme ir neciešami piesātināta...

Dabū, ko nopelni.


Labdien! Nāciet, mēs izriebsim tavu nākotni...

Es saku: paldies!
Ganjau...
4 comments|post comment

m? [29 Dec 2006|11:03pm]
Poll #11426 kuliite
Open to: All, results viewable to: All

nenovērtē-

View Answers

-ts
3 (75.0%)

-jams
1 (25.0%)

post comment

izraksti no telefongrāmatas... [23 Dec 2006|07:44pm]
uzvārds + vārds

Zamataju Taisija
Hamburgere Larisa
Kulīte Dzidra
Kupra Terēzija
Štope Iveta
Sūngailis Džems
Vagina Apolinārija
Šļurpe Valērija
Šļūka Zenta
Ņedosvitnaja Alimpija
Udača Vaida
Atgāze Ņina
Līkais Valdemārs
Buljons Viktors
Boris Nadežda
Pince Mirdza
Penezis Ausma
Pinčuks Vladimirs
Skuķis Izidors
Šauriņa Anita


tikai vārds vai uzvārds

Šmiga
Liba
Žigalo
Žguts
Kamergrauzis
Nulle
Šļahto
Tjagļiks
Ambalova
Žurko
Šļuga
Pienkarte
Pienkauss
post comment

cunami uz saules [14 Dec 2006|05:45pm]

3 comments|post comment

šis tas iz skolas [14 Dec 2006|03:20pm]
[ music | Close you eyes ]

fizikā "Man patīk tas, ka man tagad viss nepatīk."

šodien ģeometrijā "Vektori jāņem no pakaļas uz priekšu?"

vakar ģeometrijā "Eu! Šitā taču vairs nav trigonometrija!?"

pasakidrojums "Aiztraucos uz veikalu, tepat, netālu, bet, kad nācu atpakaļ, policisttante negribēja mani laist mācīties, tapēc tā man sanāca."

angļu valodas skolotāja "Tu nu gan esi palaidies. Būs kārtīgi jāatbild jautājumi un vārdiņi, lai dabūtu astoņi."

ēdnīcā "... un vēl kautkādu gaļas gabalu."

1 comment|post comment

[11 Dec 2006|10:11pm]
Cik daudz viens var panest...
?
3 comments|post comment

[11 Dec 2006|07:21pm]
Nav vēstule. Ne tur... Ne tepat. Ne šeit... Nav.
post comment

[11 Dec 2006|02:20pm]
Man galvā tukšas pudeles šķind.
        Tie poētismi mani
Siekalas rīt tikpat grūti, cik gaisu.
Dūša spazmojas laukā.
        Tikmēr domas aizgāja pīpēt.
        Viss pārējais arī...

Te smird pēc pelējuma.
Pēc pelējušiem putekļiem un
    vecām grīdaslupatām.
post comment

[25 Nov 2006|11:32pm]
Rīklē veci, deguši trolējbusi, un raudāt ar loga pusi. Zobi nesprāgs.
post comment

[25 Nov 2006|08:56pm]
Nekad nelieciet savus tīkliņus tuvu anodiem.
post comment

navigation
[ viewing | 20 entries back ]
[ go | earlier/later ]