Dienasgrāmata

Mājās pagatavoju kafiju un ieslēdzu televizoru. Noklausījos Latkovska veidoto raidījumu "Lielās patiesības". Šoreiz viesis bija LU Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju profesors Leons Taivāns. Runāja gan par Rietumu civilizācijas norietu, gan agresīvo islama atzaru. Kad raidījuma vadītājs uzdeva jautājumu par Izraēlu un jūdaismu, veikli izlocījās. Saprotu, ka pārāk sarežģīts jautājums, lai dotu vienkāršotu un ātru atbildi televīzijai. Pateica tik to, ka Izraēla esot reliģisks projekts un to, ka Izraēla arī savā ziņā piederot Rietumu civilizācijai, jo jūdaisms un kristietība varētu būt viena reliģija. Islams nē, pat ja arī aizguvumi no jūdaisma. Tad minēja, ka Nobela prēmijas laureāti zinātnē pārsvarā esot tikai jūdi un rietumnieki, musulmaņu starp viņiem tikpat kā neesot. Eiropa esot kā vecs nevarīgs cilvēks ar demenci. Tiesiskie likumi bez reliģiskā spēka neesot nekas. Un tā tālāk. Atsauces uz to pašu veco Špengleru un daudzreiz minēto Hantingtona "Civilizāciju sadursmi". Drūmi. Tomēr pesimistiskajam apgalvojumam, ka šis nav labvēlīgs laiks Baltijas valstīm, lielā mērā piekrītu. Uz šīs nots iesāku lasīt Selīna "Ceļojumu līdz nakts galam." Paziņa aizdeva tulkojumu latviešu valodā. Mājās tikai franču izdevums, bet kļūstot vecākam, lasīšana svešvalodā vairs nav tik raita un ērta. 

"Notre vie est un voyage

Dans l'hiver et dans la Nuit,

Nous cherchons notre passage

Dans le Ciel où rien ne luit.

Mūsu dzīves ceļojums

Ziemas naktij cauri sauc,

Kamēr vārtus uziesim

Debesīs, kur gaismas nav."

Atdzejojis Kārlis Vērdiņš