Dienasgrāmata

Vakar biju izgājis pastaigā ar suni. Diena bija saulaina, nemanot biju aizklīdis līdz daudzstāvu namu rajonam Mirdzas Ķempes ielā. Apstājos un vēroju debesis
Mani iztraucēja skaļa un griezīga sievietes balss- " Nemaz nelūri !"
Neizpratnē paskatījos apkārt.. Apmēram 2 metru atstatumā bija apstājusies sieviete, kurai arī bija suns, ievērojami mazāks apmēros nekā mans labradors. Sapratu, ka sauciens nav domāts man, bet gan viņas bīglam.
Atvainojos, sacīju, ka paiešu malā no taciņas, ka mans suns ir skolots, nevienu neapdraud un ir ļoti draudzīgs gan pret cilvēkiem, gan arī saviem sugas biedriem.
Sieviete tikpat griezīgā balsī kā pirmīt man atbildēja: " ko jūs vispār te vazājaties tik bieži, esmu jūs ievērojusi, jūs neesat no šīm mājām."
Atvainojos vēlreiz un devos prom.
Skumji, ka tik skaistā ziemas dienā cilvēki ir neapmierināti un īgni bez redzama iemesla. Varbūt jau iegansts būt niknai bija, tikai kāpēc tas tiek vērsts pret mani, cilvēku, kurš viņai neko sliktu nav vēlējis?