Dienasgrāmata

Piektdien apmeklēju teātri. Noskatījos N. Erdmana sarakstīto un un A. Morfova iestudēto izrādi Finita la comedia. Mans nolūks nav rakstīt recenziju, to jau profesionāli ir izdarījis N. Naumanis laikrakstā Kultūras Diena.
Man izrāde nesniedza gandarījumu. Pievienojos Naumanim, lieliska aktieru saspēle. Nepatika triviālie joki, manuprāt, izrāde iegūtu, ja tiktu īsināta, pārāk garlaicīgi šķita dejiskie elementi, sižets paredzams, vienkāršots, visa darbība pa apli..
Pirms izrādes sākuma devos uz teātra kafejnīcu, mans nodoms bija atsvaidzināt savu garu ar tasi kafijas. Nepatika garā rinda, kura neviļus lika atminēties padomju laiku pārblīvētās teātru kafejnīcas. Ieraudzīju savas bijušās darba kolēģes, viņas mani nemanīja, jo bija ļoti aizrāvušās runas plūdos. Ieklausījos. Nekas gadu gaitā nebija mainījies, viņas nerunāja par gaidāmo teātra baudījumu, bet gan ļoti centīgi aprunāja dažādus man zināmus un nezināmus cilvēkus. Pieminēja arī manu vārdu. Tika vaicāts, vai Egilam esot kāda simpātija,un tūlīt arī tikai sniegta ātra atbilde: :" Kura gan tādu ņems.."
Aizgāju projām, kafiju neiedzēris ( to izdarīju starpbrīdī).

Mājup devos ļoti sarūgtināts, režisora iecere nebija skārusi manas dvēseles stīgas, iespējams,ka esmu tas snobs, pa kuriem autors smejas. Nejutos izklaidēts. Apsvēru iespēju Dailes teātri vairs neapmeklēt. Žēl aktieru un sava laika.