par valsts valodu
Tā. Saulaina diena. Iegāju franču kafejnīcā iedzert kafiju. PIe blakus galdiņa ļoti aktīvi tika risināta saruna par sestdienas referendumu. Neliegšos, arī es esmu daudz runājis un domājis par šo faktu. Pēdējā laikā manī ļoti krasi mainās emocijas. Nepārprotiet, es ļoti cienu savu valsti, cienu valodu, iešu un balsošu PRET divvalodību, kaut pēdējo nedēļu laikā, reklāmu iespaidā, esmu krasi mainījis savas domas, labprātāk paliktu mājās. Uzskatu, ka aģitācija nav izdevusies, jo rada nervozitāti,nevajadzīgu histēriju, ilūziju, ka sveša valoda ir lielākais drauds latviešu valodai, tiek celti gaismā visi vēsturiskie pārdarījumi, piesaukta atmoda un citi fakti, kas šajā kontekstā nešķiet atbilstoši. Turklāt rodas viedoklis, ka ir tikai viena taisnība un es dzīvoju totalitārā valstī.
Uzskatu, ka tam visam pamatā ir latviešu sabiedrības zemā pašapziņa un bailes, kas vienā ziņā ir saprotami, jo esam maza tauta, neesam lielvalsts. Taču latviešu valodu pamatā veido paši latvieši. Cik pareizi cilvēki runā? ES nedomāju latviešu jauniešus, kuri masveidā izmanto krievu vulgārismus, ko inteliģenti krievi nelieto, televīzijā tik bieži, part tādā raidījumā kā 100 g kultūras raidījuma vadītāji lieto izteicienus "pa lielam", " pa mazam", ko atzīstu par nevārdu, nezāli, pieļauju tā lietošanu šaurā ģimenes lokā, kurā aug mazi bērni, attiecībā uz bērnu dabisko vajadzību nokārtošanos.
Tā. CIlvēki aizvien mazāk lasa grāmatas, izziņas avots - google. Nesen skatījos TV-1 prāta spēli, mani pārsteidza jaunu cilvēku aprobežotība, viņi atbildēja jautājumus par ģeogrāfiju, tehniku, sportu, bet, kad tika jautāts par mūziku un literatūru, atbildes manī izraisīja skumjas. Jautājumā par latviešu komponistu,tika izsmeltas visas papildiespējas, jaunieši nezināja, kā sauc komponistu, kura vārdā nosaukta Latvijas mūzikas akadēmija, kurš komponējis Gaismas pili, nezināja, kas ir Kalnu Elza,kaut papildiespējā tika pateikts, ka lugu Vaidelote un dzejoļu krājuma Sarkanās puķes autore. Jaunie cilvēki atbildēja, ka tā ir Ārija Elksne.
Arī politiķu tests laikrakstā Diena bija ļoti pārsteidzošs (sliktā nozīmē). Tāpēc man nav nekāds brīnums, ka finansējums latviešu literatūrai un grāmatniecībai ir smieklīgi zems salīdzinot, piemēram, ar Igauniju,
Jautājums pārbaudei -nosauciet trīs latviešu autoru grāmatas , kuras izlasījāt pagājušajā gadā?
Pieļauju , ka tas būs diezgan grūti, jo arī izvēles iespējas ir niecīgas. Tā, lūk, tādas bija manas pārdomas, saulainā februāra pēcpusdienā, malkojot kafiju.
(
Read Comments)