| |
[May. 18th, 2013|12:22 am] |
| [ | music |
| | Massive attack - girl I love you | ] |
Dīvaina tendence - tādā laikā kā šis tagad laiks (silts,plaukstošs un skaists).. un kad vēl ir piektdiena, nu ja,-gaisā virmo īpaši garaiņi,īpašas vēsmas, un tu jūties kautkā īpaši pacilāti. Un,skatoties kā ārā rosās cilvēki,jaunieši pievakarē, tev kā nekad negribās braukt mājās un būt vienam.. gribās kompāniju,gribās draugus,vai kaut paziņas. Gribās komunicēt,vai vienkārši čupoties..
Un vistrakākais ir tas,ka apzinies ka neviena nav. Nav neviena ne drauga,ne pat paziņas. Viss pārējais - ir. Ir viss priekš tā,lai justos labi, pat-priekš laimes (arī nodarbes kas patīk,gandarījums par sevi).
Bet laikam tā cilvēka daba,varbūt pat instinktīvi, ir tāda,ka prasās saskarsme ar citiem cilvēkiem.
/
Lielpilsētā tādiem,kā es šovakar ir,piem,bāri,klubi-tur var kaut vai mākslīgi iejukt pūlī,justies starp it kā līdzīgiem cilvēkiem, bet te..pat tādas opcijas nav.
Bet,
-laika gaitā esmu izsecinājis vienu ļoti svarīgu momentu sakarā ar šādu situāciju - svarīgi ir Neiegrimt pārdomās par šito te vientulību un par to,kā nav! Ilgi neiegrimt,lai tā sajūta tevi nesagrauž,jo tā var būt tiešām destruktīva.
Vienkārši ir jāpieņem konkrēto situāciju kā vienīgo īstenību, un jāņem to,kas ir (un ir diezgan daudz,manā gadījumā)
Kāds nosauktu to-būt pašpietiekamam.
Sūdi ir tādi,ka tu nevari būt drošs,vai tas jelkad mainīsies..
Tad nu-lai skaistais laiks dara skaistus! |
|
|