piedirstais melnais caurums - esmu хреновый filosofs

Bet vācu citātus jau ilgstoši (zelta_vardi.doc un skypemsg.txt), arī pašam patīk šādu tādu filosofisku huiņu uzcept - parasti brīžos, kad jūtu, ka kaut kas nav tā kā vajag. Citādi tā ir sarkasma un ironijas pilna huiņa.

Kad pašam ir labi, vai kādam tuvam/mīļam cilvēkam ir smagi. Mana oma ir laba vienmēr(un kā dažiem zināms - ja nav laba, es sev spēju labi iegalvot, ka ir) , tādēļ sarkasma pilnu frāžu no manīm netrūkst. Otrais variants ir retāk sastopams(lasīt - gandrīz nekad), jo esmu ciniķis, kas emocijām neļauj vaļu, tādēļ šādu cilvēku ir maz.

Emocijas mūs dara stiprus, priecīgus un pacilātus, šķietami neuzvaramus - tā ir lielākā problēma, jo neveiksmes vai apspiešanas gadījumā tās mūs padara ievainojamus un nelaimīgus. Uz āru izsprukusi emocija ir kā vēlviena rīkle, caur kuru ievilkt vairāk gaisa, taču pārgriežot rīkli cilvēku var sagraut vieglāk nekā, ja tā nebūtu izveidojusies. Gluži kā papildus ieeja bišu stropā - bitēm vieglāk darboties stropā, bet to ir daudz grūtāk nosargāt pret ienaidniekiem. Tomēr - dēļ dažiem patīkamiem mirkļiem un tuviem cilvēkiem ir vērts riskēt. Vai ieguvums atsver risku? To var noskaidrot tikai vienā veidā - tikai un vienīgi mēģinot. Neatkarīgi no tā vai dzīvojam šim mirklim, šodienai, nākotnei, sev vai citiem... mēs dzīvojam vienreiz. Šī reize ir jāizmanto pēc saviem ieskatiem - ņemot sev vai dāvājot citiem, taču šo iespēju nedrīkst neizmantot. Arī izniekošana ir lietošana, tomēr es novēlu Tev(jā jā, tieši Tev) neizniekot savējo ar muļķīgām iedomām un sevis gruzīšanu, tici man - no tā nepaliks labāk. Dont think that can you do it, just do it. Neatkarīgi no visa - es apbrīnoju Tevi par to, kāda Tu esi... and you should be fucking proud too. Ikkatrs ir unikāls. Ikvienam ir tiesības izvēlēties savu ceļu, taču par izvēli un tās sekām ir jāspēj uzņemties atbildību. That's it. Move it or lose it!

Do what makes you happy, not what makes you feel like happy. Just dont exceed your limits, then you will collapse from your own burden.
/overburn/

Riskēšu izklausīties pārgudrs un viszinošs, bet ir lietas, kas jāpasaka.
Draugi. Plecs, uz kura izraudāties, plauksta, ko saspiest, acis kurās ieskatīties, vārdi, kurus var neizteikt ar lūpām, apskāviens, kuru var saņemt nedodot pretī. It's not causing weakness, what it actually offers is relief but relief gives break needed to accumulate vigour and strenght to carry on. Kad Tu to sapratīsi, tevi nespēs apturēt neviens. "Es esmu stipra, es esmu lepna... un galvā sista" Pagaidām pašsuģestija strādā sūdīgi, bet mēs visi mācāmies. Arī Tev ir vēl jāmācās. Bet jāmācās pašai, nevis jāļauj kādam Tevi mācīt(paradoksāls debīlisms, jo šis arī izklausās pēc pamācības).

If you ask I'll penetrate anything with my sword - on contrary I could shelter you under my shield... no matter what - I'll fight beside 'thee, never against.
/overburn/

Cilvēki naivi iedomājas, ka sevi pazīst - ne sūda. Katram ir rakstura šķautne, par kuru viņš pat nenojauš. Taču visspēcīgāk cilvēks var maldināt pats sevi - neatlaidīgi iegalvojot sev visādas domas. Es nepazīstu cilvēkus. Neesu ziņkārīgs, man vienkārši patīk būt informētam. Es vēroju un izsaku minējumus. Parasti precīzus.
Paldies, par izlasīšanu līdz beigām, es ceru, ka šis un tas ir aizķēries stūrgalvīgā un paštaisnā lasītāja prātā vai sirdī.

PS. sry par drukas kļūdām, 2 naktī ir grūti koncentrēties and screw commas!