|
|
Monday, May 19th, 2008
|
1:52p - Nelielas pārdomas par audzināšanu, darba dienas plānojumu, miega badu utt.
Ne visi, bet daudzi ir apmeklējuši tādu iestādi kā pirmsskolas mācību iestādi - bērnudārzs. Aizved mazo uz turieni un liek katru dienu gulēt pusdienlaiku. Nezinu kā citiem, bet man tas vienmēr bija kā zobu sāpes, jo ir taču tik daudz interesantas lietas, ko varētu padarīt pa tām 2 stundām. Sākumā pierast ir ļoti grūti, taču pēdējā grupiņā pirms skolas jau esi pilnībā ar to apradis un pusdienlaika gulēšana liekas pilnīgi normāla lieta. Un kā zināms, tad bērnībā ieliktie pamati ir tie noturīgākie! Tad nāk skola. Diendusa vairs nav jāguļ, taču stundas beidzas pēcpusdienā un, ja ir patiesa vēlme nosnausties, tad to vari izdarīt, bet jau ar pāris stundu nobīdi uz vēlāku laiku. Pēc skolas mācību iestādēm (da jebkādām), nāk skarbā darba ļaužu dzīve, kur (nu jau pieauguši) mēs mokamies ar bērnībā ieliktajiem pamatiem, ka diendusa ir jāguļ.
Skarbi - bērnībā mūs mēģina pieradināt pie diendusas, bet visu atlikušo mūžu no tās atradināt.
(4 comments |comment on this)
|
|
|
|