|
|
Wednesday, September 14th, 2005
|
4:49p
Lai cik ļoti vēlētos vienaldzīgu seju pateikt - nē, mani tas nemaz neuztrauc un tā, lai nekas, nekas neietrīsētos, bet nevaru. Vēl nevaru. Bet gan jau.
Kaitina.
Vakarvakarā vērojot uz balkona lielos greizos ratus, kas man tieši pretī debesīs aizdomājos, ka dzīve būtībā ir tik tāda laimes spēle. Un laimes apjausma mums ilgst tikai tik ilgi, kamēr griežas ruletes rats un srien kauliņš. Tik ilgi kamēr nav ietrāpījis tur, uz ko mēs nemaz nelikām.
Bet tās ir tikai šā brīža asiciācijas.
(comment on this)
|
|
|
|