|
|
Tuesday, April 20th, 2004
|
11:02a - Brīvā diena
Svētdienā biju pie jūras. Tāds rāms mierīgums un sirdi veldzējošs, kas manus pēdējo dienu sakaitētos nervus kaut nedaudz, bet tomēr rimdināja. Basām kājām sajutu silto smilti. Tas laikam bija tas, kas man visairāk bija nepieciešams.
Un tad atgriežoties civilizācijā un braucot ar savu mašiņu pa ceļu, manai mašīnai pēkšņi nolaida riepu. Brīdis bija visnepiemērotākais (maigi teikts). Tad nu es kā sievišķis gana patstāvīgs ņēmos to veselo rezerves rteni skrūvēt virsū. Sanāca pārsteidzoši labi. Smalka blondībe gaišās ūziņās ņemas gar mašīnas riepas nomaiņu;)))
Un tad es varēju pasmaidīt pate par sevi;) Laikam jau tur augšā uz mākoņa maliņas kāds sēž, kas attiecīgajā brīdī spēj iespert, lai savāktos....
current mood: rimts (4 comments |comment on this)
|
12:13p
Eksperiments
...tajā brīdī Dievs man metās pakaļ. Šļirce viņa rokās zibsnīt zibsnīja, atskatoties man žilba acis. Kājām pinoties, es centos iegūt vēl dažus desmitus metru. Tur, uz priekšu, pavisam netālu - tur jau bija brīvība. Kraujas mala, nāve - viss likās labāks par Dieva gatavoto likteni. Bet Kungs tuvojās. Es biju jau sasniedzis sevis kāroto, jau atspēros no zemes lēcienā, kad aiz apkakles mani sagrāba Viņa spēcīgā roka. Bezspēka dusmās es kliedzu, kodu un skrāpējos, bet viss velti. Dievs ar vienu roku piespieda mani cieši pie zemes, bet ar otru, brīvo, paņēma kušķīti vates un pamērcēja to spirtā, iepriekš nolicis šļirci sev pa tvērienam, tieši manu acu priekšā. Kā hipnotizēts es vēroju savu Likteni. Dievs ar spirtu notīrīja man augšdelmu, tad paņēma šļirci un injicēja man Savu jauno eksperimentālo preparātu -Mīlestību. Saļimušu Viņš mani pacēla un nevērīgi iemeta atpakaļ kastē pie pārējiem dzīvnieciņiem...
(comment on this)
|
|
|
|