![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Tā diena un nakts ir klāt. Vai to saukt par apskaidrību vai situācijas adekvātu novērtēšanu, nezinu. Bet ir bail. Ienākumi nulle, darba nav, studijas pakaļā. Nu ir dirsā tiešām. Sakravāt čemodānu un doties velnsazin kur? Jā, bet kur? Nav kur.. Bļeģ, te ir mana valsts, ar krīzi bonusā, man nav jāslauka pakaļas ārzemniekiem.
Bailes paralizē, bailes spiež atteikties sevi saņemt rokās. Bailes piedāvā bezspēcības sajūtu. Bailes ir jāpārvar. Lūk, vienu dienu ieslēdzas pohujisma režīms, bet nākamajā dienā kaut matus plēs ārā no bailēm.
Vajag paņemt lapu un uzrakstīt visu. visu, pat visniecīgākos sīkumus, kā grozīt situāciju uz labo pusi.
Rīt noskaidrošu, kas ar studijām notiks.
Visvairāk man ir bail no tā, ka ir bail. Man tā ir reti. Un šī ir tā fuckin diena..
Bailes paralizē, bailes spiež atteikties sevi saņemt rokās. Bailes piedāvā bezspēcības sajūtu. Bailes ir jāpārvar. Lūk, vienu dienu ieslēdzas pohujisma režīms, bet nākamajā dienā kaut matus plēs ārā no bailēm.
Vajag paņemt lapu un uzrakstīt visu. visu, pat visniecīgākos sīkumus, kā grozīt situāciju uz labo pusi.
Rīt noskaidrošu, kas ar studijām notiks.
Visvairāk man ir bail no tā, ka ir bail. Man tā ir reti. Un šī ir tā fuckin diena..
scared