Ziema, ja? Sniedziņš, ja?

Aber galvā brīvības dienas Blomē. Yeah, baby!

Klau, kā Tevi dabūt rokā!

OK!

Jaunā gada lielais darbs tuvojas finišam.

Vai kādam datoru guru nav idejas, kā labi popularizēt savu jauno bērnu?

ok. Turpinam ar FullTilt reklāmām. Nothing fancy, but still. Prasās, lai būtu garākas.

First [Jesus @ Bluff]
Second [Lederer & Michael Jackson]
Third [Jen Harman]

UPD no comedy central: Vai zini kas ir internets?

drink?

Jo ilgāk tu strādā ar savu darbu nezinošiem cilvēkiem, kuri vairāk lepojas ar sava amata nosaukumu nevis padarīto, jo vairāk cieš tavs paša darbs.

Izstrādājas, vismaz man zināmajā variantā, divi pasākumi:
- ilgas pēc profesionāla kolektīva, kur pašam augt;
- pohujs.

p.s. a na uļice govno odnako...

Nu riktīgi pārsmējos. Ja ir luste veltīt minūti lasīšanai, tad iemetiet aci.

Pārpublicēts no "WhileDrinking" [linku likt slinkums, bet tas ir iekš blogspot]

In 6 hours I will be at the airport playing the waiting game. I will be sitting in gate area surrounded by gambling degenerates young and old (mostly old) and cowboys.

Did he just say cowboys?

Yep, I said cowboys.

I recall last year, heading down to Vegas for the WPBT Holiday Classic. Getting on the plane and seeing a bunch of men and women with big ol' cowboy hats getting on the plane. I sat there thinking "We have cowboys in Wisconsin?"

So I have to think there will be some heading down for the big rodeo this weekend as well. I tell you, I have never seen so many friggin' big ass belt buckles in my life that when these people head to Vegas.

It reminds me of a shirt that I use to see on a daily basis when I worked for a different company. My office was located in a strip mall, on the second floor of the main building. Directly beaneath me was some country western/boot store. For months they had some t-shirts posted in their window display. One in particular cracked me up because I had not idea what they hell it was suppose to be mean, because when you took it at face value, it made absolutely no sense. It read:

"Winning isn't everything...Hold my belt buckle while I kiss your girlfriend."

Uh, yeah. Ok. Funny one guys.

Yes, it perplexed me for months. But it cracked me up day after day. So I started to use the phrase even though I had no clue what the hell it meant because it seemed funny. Then someone explained it to me. I thought it was still pretty funny because it looks funny. I may have to break it out this weekend."...

Have a nice evenin'/day visiem!

mood: beery

Darbs iet uz beigām [kas parasti nozīmē to, ka šodien strādāts vairs netiks, bet vienkārši dirnēts pie datora atlikušās minūtes], tālab izdomāju arī ko ierakstīt.

Ik pa brīdim nāk galvā frāze, kuru, domāju visi, dažādos variantos ir dzirdējis ikviens: "Dari kas patīk, nauda/laime/whatever atnāks". Nu ziniet - gribās! A kuram negribās? Iespējams ir kautkur pasaulē dzimuši maketētāji, apskatnieki, redaktori, brendfuckinmenedžeri, grāmatveži [!!!] un visādi citi špicbuki. Bet cik ir to, kas patiešām pārkāpuši to robežu starp "patīk" un "oooo, love what I'm doing". Man jau šķiet, ka tādu nu uz pirkstiem var saskaitīt. Nerunāsim jau par pavisam ne-darbiem, kurus cilvēki veic.

Un huj!

Strādā, malies un atliec visu uz vēlāku laiku. A kad tas vēlākais laiks atnāk, izplet aci, sarauc pieri un noliec nākošo dedlainu, kurš tāds blāvs un nekonkrēts tiek aizsūtīts uz nākošās kautkādas tur hvz-ļetkas beigām.

Uz ko es te? Da uz to, ka šitas pidarastisms mūs ievelk un vajag ui cik spēka, lai izrautos. Turklāt tas mūsos tiek audzināts. Parasti jau laikam, jau iestigušajiem indivīdiem, izrauties un ko mainīt izdodas tikai ļoti straujos dzīves pagriezienos, kuri nākuši negaidīti. Šoka terapija, ibio. Ir vēl viens ceļš - nostādīt pa punktiem vajadzīgos, kurus sasummējot tiksi pie gaidītā rezultāta [resp. būsi gatavs rauties ārā]. Tik tie punkti sasniedzami tikai caur to, ko dari tagad un parasti tā arī netiek sasniegti. Bet tā ir vieglāk - ir mērķis [tu esi cilvēks ar mērķi, tu neesi savoks, tu atšķiries] un arī aukstā ūdenī uzreiz nav jālec. Tā teikt, ja neesi pārliecināts, ka māki peldēt, vispirms nodrošinies ar glābšanas riņķiem - ap rokām, ap kājām, ap kaklu, ap galvu, ausīs un pakaļā.

Respektīvi, nonākam pie secinājuma, krieviem tomēr ir pareizi, ka vārds "rabota" atvasināts no vārda "rab". Jo darbs kā tāds cilvēku noēd. Ja cilvēkam ir DARBS, tad tas nozīmē, ka viņš ziedo sevi kautkam, kas viņam nav lielākā vai mazākā mērā tīkams. Protams, te jau var vilkt paralēles ar slaistīšanos un neko nedarīšanu. Bet var arī nevilkt.

Dedikācija mērķim. Fuck.

Piemēram es baidos [laikam to arī gribēju teikt šeitan šodien]. Baidos iekrist uzreiz aukstā ūdenī. Un tāpēc arī gaužos te, kā infantila vecmeita vai pārgudra 13-gadniece. Es vismaz lamājos, bļe!

on other news: sestdien grausim igauņos - imagine: indoor skeitparks Valgā!

mood: nada
moozik: RIDE THE LIGHTNING

Nu tam ir jābeidzas. Īsti nezinu, cik ilgi es varoju SC ar savu klātbūtni un noteikti kvantitatīvā dienu ziņā nemaz nelīdzinos šejienes viedajiem - sīkais. Taču kautkādus trejus mēnešus lietojot aktīvi FeedReader un citus RSS štruntus esmu nonācis pie secinājuma, ka postu lielākais lērums cibā, un visos blogu servisos un neservisos, ir tukši un nevajadzīgi ne rakstītājam, ne lasītājam. Un es nebūt neesmu izņēmums.

Nu, dārgā sirds, kāpēc man jālasa pieci posti pa vienu tēmu dienā considering, ka katrā no tiem ir maksimums trīs rindiņas. Nu nav! Nav! Es saprotu, ka citdien uznāk tāda nepārvarama komunicēšanās kāre, ka katrs komentārs tiek uztverts ar salūtu un mazajiem apaļajiem buču pūkaiņiem [jā, kā tajā CocaCola reklāmā], bet nu "panos nado ļečiķ". Ne jau katru dienu! Protams, ir blogi, kuros ar tādu biežumu ir pērles, bet - uzminiet nu - tie ir mazākumā.

Atkāpe: Neiet runa ne par vienu konkrēti un ne tikai par SC, tāpēc pie sirdes neņemt. Jesļi čto.

Kas kretinē, ka kārtējais vārdu rīmētājs nemaz necenšas ko padarīt interesantu lasītājam. Jā, protams, iespējams, jau pāris biedri spēruši soli uz priekšu un izgāztām krūtīm atritina savus karogus un sauc "mans blogs - negribi nelasi". Nu neko. Tas ir mans viedoklis un ko gribu savā blogā, to saku! Overall, domāju, man ir vairāk taisnības šajā jautājumā [couse I am the God]. Pēc piemēra nav daudz jāmeklē: tepat komūnā "pajautaa" [zinu, zinu, kam tā domāta, speriet soli atpakaļ] skan jautājums:

"Kāpēc pēc statistikas sievietes dziedātājas izpilda vairāk cover songs nekā šī paša aroda vīriešu dzimtes pārstāvji?"

Nu, bļe, piedodiet. Man automātiski gribas atbildēt: "Tāpēc ka viņas ir stulbas kazas, nahuj!". Un ne jau tāpēc, ka esmu rupjš un lamājos. Nē. Un sievietes man ļoti tīk un es mīlu šīs skaistās būtnes ot i do.

Un tādu piemēru ir atliku likām.

Gribu konkretizēt - šeit es nepaužu nepatiku uz īsiem ierakstiem. Nebūt ne. Bet gan pret to kvantitāti.

Tātad, lai neaizrakstītos kautkur mežos, esmu apņēmies laboties. Vairs nebūs te postu, kādi pārsvarā vērojami arī manā Metal Up Your Ass darbnīcā. Liksim ka to likmi uz kvalitāti.

Savukārt tu, dārgais lasītāj, vari sākt gatavot [puvināt?] dārzeņus, ar kuriem mest Ošam gadījumā, ja šis atkal te sāk mest kautkādu spamu pa mazam, pa mazam...

Nu un tā.

Sicnerely Yours,
osinsh aka Holy Martyr aka Hairy Mortar

mood: godly