Manā ielā kautkas notiek. Jau kādas divas nedēļas. Viss sākās ar to, ka laiku atpakaļ trīs dienas pēc kārtas, braucot mājum, redzēju mentu K2 patruļu apskatot visādas štrāses pažobeles. Tas pameta domu, ka kautkas notiek...

Otrais punkts mani vienmēr sagaidīja pa ceļam uz/no Rimi. te man hokeja rezultātu pavaicā, lai arī labvēlīgi noskaņoti, bet narkomāni, kuru acīs sen jau izveidojusies tā vidus strīpa, kas tik raksturīga tabletēm, citureiz man vajag iziet cauri naidīgi noskaņotai španai, kura mani palaiž tikai pēdējā momentā sašutusi par to, ka es neesmu izlēmis viņus apiet apkārt pa bruģēto ceļu. Galvenais kuiļi. Vēl interesantāk, ka manis sastaptie personāži bieži vien nav tie paši kas vakar.

Trešais punkts ir sūdi. Vakar, uzņēmis kursu uz darbu, pabraucu garām lielam izšķīdušam sūdu kalnam (tilpums aptuveni spainis). Protams, pirmā doma bija, ka dzīvojam blakus zoo, kuru ikdienas steigā nebūsim pamanījuši, un te nesen viesojies nīlzirgs. Taču tuvāka rajona izpēte atmeta šo domu. Ok. Šodien - atkal tā pati bilde. Vienīgi anonīmajam desu ceham tagad laikam paikas pietrūcis, jo šis šoreiz izspiedis tikai pusi no vakardien sasniegtā. Kas zīmīgi - izskatās tā, ka tas smakojošais pigors triecies pret zemi nevis no kādu 30cm augstuma, kā mēs varētu iedomāties, bet atstājis smokin' trace až no otrā stāva. Šodien tam papildus pa visu ielu bija izmētāta saplēsta rūtiņu burtnīva un veca žāvēta vista.

Weird. Acīmredzot bomži un nariki uzsākuši dalīt teritoriju. Manis pēc lai uzvar pirmie, tie vismaz miermīlīgi. Sāku apsvērt domu uzrakstīt motivētu zajavu vietējai mentenei - vismaz kautkas.

upd: diin, pieminot apsprāgšanu, pameta ideju - varētu periodiski izmētāt kādas ljoti indiigas tabletes uz ielas - lai dziivojaas pa slimniicaam. shpanai, savukaart, noderees zhurku indee meerceeta weedam liidziiga sakapaata zaale.