Darbs iet uz beigām [kas parasti nozīmē to, ka šodien strādāts vairs netiks, bet vienkārši dirnēts pie datora atlikušās minūtes], tālab izdomāju arī ko ierakstīt.
Ik pa brīdim nāk galvā frāze, kuru, domāju visi, dažādos variantos ir dzirdējis ikviens: "Dari kas patīk, nauda/laime/whatever atnāks". Nu ziniet - gribās! A kuram negribās? Iespējams ir kautkur pasaulē dzimuši maketētāji, apskatnieki, redaktori, brendfuckinmenedžeri, grāmatveži [!!!] un visādi citi špicbuki. Bet cik ir to, kas patiešām pārkāpuši to robežu starp "patīk" un "oooo, love what I'm doing". Man jau šķiet, ka tādu nu uz pirkstiem var saskaitīt. Nerunāsim jau par pavisam ne-darbiem, kurus cilvēki veic.
Un huj!
Strādā, malies un atliec visu uz vēlāku laiku. A kad tas vēlākais laiks atnāk, izplet aci, sarauc pieri un noliec nākošo dedlainu, kurš tāds blāvs un nekonkrēts tiek aizsūtīts uz nākošās kautkādas tur hvz-ļetkas beigām.
Uz ko es te? Da uz to, ka šitas pidarastisms mūs ievelk un vajag ui cik spēka, lai izrautos. Turklāt tas mūsos tiek audzināts. Parasti jau laikam, jau iestigušajiem indivīdiem, izrauties un ko mainīt izdodas tikai ļoti straujos dzīves pagriezienos, kuri nākuši negaidīti. Šoka terapija, ibio. Ir vēl viens ceļš - nostādīt pa punktiem vajadzīgos, kurus sasummējot tiksi pie gaidītā rezultāta [resp. būsi gatavs rauties ārā]. Tik tie punkti sasniedzami tikai caur to, ko dari tagad un parasti tā arī netiek sasniegti. Bet tā ir vieglāk - ir mērķis [tu esi cilvēks ar mērķi, tu neesi savoks, tu atšķiries] un arī aukstā ūdenī uzreiz nav jālec. Tā teikt, ja neesi pārliecināts, ka māki peldēt, vispirms nodrošinies ar glābšanas riņķiem - ap rokām, ap kājām, ap kaklu, ap galvu, ausīs un pakaļā.
Respektīvi, nonākam pie secinājuma, krieviem tomēr ir pareizi, ka vārds "rabota" atvasināts no vārda "rab". Jo darbs kā tāds cilvēku noēd. Ja cilvēkam ir DARBS, tad tas nozīmē, ka viņš ziedo sevi kautkam, kas viņam nav lielākā vai mazākā mērā tīkams. Protams, te jau var vilkt paralēles ar slaistīšanos un neko nedarīšanu. Bet var arī nevilkt.
Dedikācija mērķim. Fuck.
Piemēram es baidos [laikam to arī gribēju teikt šeitan šodien]. Baidos iekrist uzreiz aukstā ūdenī. Un tāpēc arī gaužos te, kā infantila vecmeita vai pārgudra 13-gadniece. Es vismaz lamājos, bļe!
on other news: sestdien grausim igauņos - imagine: indoor skeitparks Valgā!
mood: nada
moozik: RIDE THE LIGHTNING