Nu neapniik un neapniik man tas Nightwish. Saakot piipeet cigaarus un veerteejot to garshu, dazhreiz piekjeeru saliidzinot to ar muuziku arii. Nightwish, imo, ir taada patiikama zemes piegarsha (ar zemes eeshanu neaizraujos). mitrs mezhs. un aada. aadas brunjas, varbuut. tachu netaalu ir arii juura. saals. mazliet. fuck. jau miljons peedeejos gadus taa riktiigi ieprien (ar visiem zinaamiem iznjeemumiem) paarsvaraa tikai skandinaavu dailjrade. tam raksturiigs siltums un aizrautiiba. un, atshkjiriibaa no daudziem citiem piemeeriem, dziljas saknes. mmmm. esmu friiks.

retorisks jautaajums: kad cilveekiem ar vaardu "metaals" neasocieesies "DIE, DIE!"?

p.s. retoriskajam: arii taads ir. un labs ir.

ek, pectam kaada klasika jaapaklausaas. Sepultura (kuru dazhi sranie nu-metal-sisti uzskata par nu-metal. blje,apshaut visus). Vai varbuut paklausiities par pasaku zemeem, karaljiem un brunjiniekiem ieksh Rhapsody? hmmm

un, galu galaa, cik patiikami, ka shajaa iisajaa darba dienaa viss kantories viegliiteem slinko. garas penteres sanaak uzrakstiities.

moozik: Nightwish: Century Child / End Of All Hope