es arī bieži iegrimstu pārdomās par to, ka nekas nav mūžīgs, atceros, ka pirms gadiem 4,5 dirnējām pavasaros uz soliņa ar skolas biedriem doma laukumā, galvenais bija alus un laba kompānija, tagad nekas no tā nav palicis un nekas vairs tā nebūs, jau pirmie draugi apprecējušies, visiem bez maz baigi nopietnās attiecības,nu fack nu, esmu visu palaidusi garām,un laiks skrien