Mirdza Bendrupe "Nepacieties"
Skarbi, tieši. Kā spogulī,
Nežēlīgi pa īstam,
Apvārsnim pāri brien diena šī,
Kādu nez kādēļ nīstot.
Ne jautā ko, ne pateikt grib,
Līdz serdei salta.
Ik sekunde cieta garām zib,
No tērauda kalta.
Nepagaist vējā, pie zemes plok
Dūmeņu dvaša.
Kāpj un neuzkāpj augstienēs koks,
ASugstienes slēgtas. Un plašums.
Augstieņu nav. Jūra nez kur.
Dvēsele dvēselei sveša.
Jāpaciešas? Jāiztur?
Nepacieties! Tev jāizbur
Negaiss no padebeša!
Cirtīs zibeņi, tu pati
Vējam un lietum palīgā dosies,
Apvāršņi tīri būs nomazgāti.
Ja tu nepadosies.
Nežēlīgi pa īstam,
Apvārsnim pāri brien diena šī,
Kādu nez kādēļ nīstot.
Ne jautā ko, ne pateikt grib,
Līdz serdei salta.
Ik sekunde cieta garām zib,
No tērauda kalta.
Nepagaist vējā, pie zemes plok
Dūmeņu dvaša.
Kāpj un neuzkāpj augstienēs koks,
ASugstienes slēgtas. Un plašums.
Augstieņu nav. Jūra nez kur.
Dvēsele dvēselei sveša.
Jāpaciešas? Jāiztur?
Nepacieties! Tev jāizbur
Negaiss no padebeša!
Cirtīs zibeņi, tu pati
Vējam un lietum palīgā dosies,
Apvāršņi tīri būs nomazgāti.
Ja tu nepadosies.