August 2nd, 2006
Mans prāts ir tā nobriedis uz viena cilvēka ķircināšanu. Katru trešdienu, piemēram, vai ceturtdienu. Un tā vairākus mēnešus. Ja vien man pašai neapniks.
Na hrena nam voina izpilda Olga Afe.. (kaut kas). Varbūt, ka palīdz.
Vakar vakarā tik jauki spīdēja saule, ka biju jau nolēmusi šodien iet uz pludmali sauļoties. Tā gan nesanāks. Protams varu iet sauļoties, nedaudz jau saules tiek cauri mākoņiem, bet tas liecinātu, ka manam prātam ir kāda stadija.
Pa logu skatoties, izskatās, ka esmu metāla fans. Bet es tikai žāvēju savus matus.
Esmu nolēmusi Jāni ķircināt ar Hermani. Tālāk gan seko divi varianti: 1) trešdienās; 2) ceturtdienās.
Vieniem karaliskas vakariņas, citiem - brokastis. Lašu ikru maizes. Retās reizes, kad ēdu baltmaizi.
Šobrīd esmu pārliecināta, ka dzīve ir pietiekami salda, lai dzertu stipru melno tēju bez cukura, medus vai citiem saldinātājiem!
Tie ikri ilgi nestāvēs. Papildus porciju, lūdzu.
Klausos jau trešo dienu, bet zosāda nebeidz uzmesties katru reizi, kad atskaņoju.
Es mācos štukot sudoku, te pēkšņi mans labās rokas biceps sāk raustīties. Un gandrīz mūzikas ritmā. Un ilgi - kādu pus minūti.
shiry , pēdējo nedēļu pirms 1.sept. varēšu pie tevis padzīvot? Visu jau nē, jo mēs brauksim uz Igauniju, bet no pirmdienas līdz ceturtdienai.. kā nu tur sanāk.
I miss that time I was with them!
Gribot, negribot, būs jāsāk ticēt kaut kam augstākam. Man piezvana un saka, ka šodien nav jābūt. Un es tā negribēju šodien iet.
Turklāt esmu ielikta citā grupā.
Kā pie velna tas ir jādara? Kāpēc pēkšņi jāmaina kaut kāds īsziņu centra numurs īsziņu uzstādījumos, kuru man nav?
Es gribu hammock. Foršā vietā un laikā.
..do what you want
do until you find..love..
Vai tas kādā veidā būtu nepieklājīgi vai nepiedienīgi, ja es kā pateicību uzdāvinātu sarkanvīnu?
Nu un, ja pa māju staigāju ar sarkanām lūpām. Ja man dvēsele grib sarkanas lūpas, tā dabūs!
Neviļus atcerējos Šlesera teikto, ka galvenais ir cilvēka iekšas (iekšējā būtība). Tad viņa vārdiem manis teiktais skanētu šādi: kādas iekšas, tāda āriene.
Jāpalutina sevi ar kādu ikru maizīti.
Pirms divām nedēļām sāka trīcēt rokas. 'Tās tas ir vēljoprojām. Tas krīt uz nerviem, jo es cenšos apgleznot zīdu. Vakar piefiksēju, ka ar kājām arī tas pats. Nevaru normāli savaldīt savu kāju, vienkārši turot taisnu. Bet es jūtos lieliski. Nav jau, par ko nervozēt.
Mūzika ir kaut kas, bez ko es nevarētu dzīvot. Man jādzird. Vissliktākajā gadījumā jādzied pašai.