diana | 7. Mar 2006 15:21 es Tevi vienkārši apbrīnoju.
Man jau arī vēl papildus tas apburošais apstāklis, ka es kā tulks, kas nav reģistrējies pašnodarbinātas personas statusā, ne uz kādām bērnu naudām nevaru cerēt. Vīrs, savukārt, pelna apmēram divreiz mazāk par mani. Tāpēc man nav bijis pat ne nedēļas pēc katra bērna dzimšanas, kad varētu nestrādāt. Pēdējās filmas nodevu rītā pirms dzemdībām, un nākamo sāku tulkot 3. dienā pēc dzemdībām - tiklīdz mājās atbraucu. Drausmīga alkatība - lai tikai beidzot tiktu prom no Rīgas, tiktu pie savas mājas, kur es būtu saimniece un noteicēja, kur suni varētu turēt un bērnus ārā palaist... Esmu pilnīgi apsēsta ar naudas raušanu. Turklāt arī aukļu man nekad nav bijis - tā es te raujos uz visām pusēm. Kad ņemos ar bērniem, jūtos vainīga, ka nestrādāju, bet, kad strādāju, esmu nikna, ka bērni paliek novārtā. Mierinu sevi, ka pārvāksimies, lielākais būs sūtāms dārziņā, mazais arī paaugsies, un reiz man tās naudas būs gana, lai varētu brīvdienu atļauties. Es te parēķināju, ka man pēdējoreiz brīvdiena bija, kad ar pirmo puiku biju stāvoklī - tātad pirms divarpus gadiem. Tad televīzija rādīja tikai atkārtojumus, un es veselas divas nedēļas varēju neko nedarīt... :)))
Vēl tikai drusku, drusku jāpaciešas. Aprīlī man māja jānopērk, lai tur plīst vai lūst.
Bet tās naktsmaiņas... vai nav iespējams kaut ko darīt lietas labā? Tak jau noteikti pagāja krietns laiks, kamēr mazākais iegāja sliedēs ar gulēšanu. Diez vai Tu vēl tagad tos miega badus esi izgulējusi... Read Comments |