optimiste - Istabas augi un klavieru skaņošana

Beidzot pa ilgiem laikiem pie mums ir klavieru skaņotājs. Vairs nemaz neatceros, kad pedējo reizi šīs klavieres tika skaņotas.... Bet, nu.... kamēr nav "spiedoša" vajadzība, neviens jau meistaru lieki nesauc.... Vienvārdsakot, manas klavieres bija visnotaļ vienmērīgi apm. pa 1/4 toni noskaņojušās uz leju. Tagad saprotu, kādēļ mans bērns saka, ka mūzikas skolā klavieres skanot augstāk. Es vēl padomāju: tu pat melodiju līdz galam tīri nevari nodziedāt, bet kā var pateikt, ka klavieres skan "augstāk".

Izrādās, ka tā var gan būt! Un vēl izrādās, ka dažādos laikmetos klavieres ir skaņotas dažādi. Tas kamertonis tāda plūstoša lieta, vai zinies... Atšķirība var būt pat par pustoni! Un dažadās valstīs šīs prasības uz toņu augstumu arī atšķiras arī šodien! Bet priecē tas, ka mans bērns šīs nianses var saklausīt, tad jau arī dziedāt iemācīsies.

Jā, bet par tām puķēm.... Kad skaņoti tika augstie toņi, mana Enģeļtaure, kas stāv klavierēm tieši blakus, saslēja savas lapas, kā gatavodamās nopietnam uzbrukumam. Drusku atgādina pārbiedētu kaķi, kam spalvas stāvus gaisā :DDD Arī spatifīlai šis skaņošanas process "neiet pie sirds". Nu, moins, šitā reaģet uz skaņošanu!!!