optimiste - 8. Decembris 2010

Ar to kafijas dzeršanu pēdēja laikā ir pavisam dīvaini. Vienudien sajutu, ka vais neprasās (nu tās 4-5 dienas, kad man galva sāpēja nepārtraukti) un ar to bija cauri. Ieradums, no kura jau likos pilnīgi un neglābjami atkarīga vienā dienā izzuda. Un sajutos pavisam labi un kaut kā priecīgi un enerģiski.

Nu tā nu es te vairākas dienas tāda visa priecīga un laimīga bez kafijas dzīvojos, līdz kamēr vakar darbā pret vakaru sāka reibt galva. Drusku sabijos un iedzēru puskrūzes kafiju. Domaju, laikam asinsspiediens zems. Pārgāja.

Bet labā ziņa ir tā, ka sorīt tiešām vairs neprasās kafiju kā dienišķo ieradumu celšanās procesā. Un neprasās to šokolādīgo (vai kafijisko) garšu pilnai laimei.