optimiste - 9. Oktobris 2010

Vakar pa ilgiem laikiem bijām uz baletu. Un mani kārtējo reizi pārsteidz tā publika, kas ierodas džinsos, džemperī un vēl zābakos!!! Nu pa tiešo no kūts(pardon my french)!!! Un tas nav saistīts ne ar ekonomiskajiem apstākļiem ne ienākumiem, bet gan cieņu pret šo vietu, šo teātri, pret tradīcijām un māksliniekiem. Varu tikai pabrīnīties kā cilvēks savos zābakos var justies ērti, staigajot pa gaiteni ar sarkano paklāju un zīda tapetēm un vēl sēdēt uz purpursarkanajiem samta krēsliem! Un kā šāds cilvēks var iemācīt cieņu pret šo vietu saviem bērniem?

Ir notikumi, kas man sagādā prieku. Nu, piemēram - manai glābjamajai orhidejai (ko dabūju no māsas ar gandrīz pilnība nopūdētam saknēm)jau aug jaunas saknītes, jauna lapiņa un parādījies jauns ziedkāts :))) Yea!!!!