optimiste - 17. Novembris 2008

Nu tagad pastāstiet man - kā ir skatīties pilsētas gaismas efektus "dzīvajā". Kurš ir redzējis?

Gribas man arī bērnus aizvest skatīties, tik nezinu kur un cikos.

Darbā meitenes ir pārņemtas ar pozitīvās domāšanas spēku :) Nu vispār jau tas rada ļoti patīkamu, pozitīvu un enerģisku noskaņojumu kolektīvā. Ticība labajam un skaistajam un runas par patīkamām lietām ir jaukākas, kā sūkstīšanos par inflāciju valstī, vai ko citu (vienmēr jau var atrast par ko pačīkstēt, ja gribās). Rīts sācies patiešām labi :)

Diskusijas emailos par to kur un kā bērniem rīkot klases eglīti ir aizgājušas līdz absurdam. Jo vairāk variantu un priekšlikumu, jo vairāk problēmu. Vienubrīd man pat pārgāja vēlēšanās vispār ko teikt un ierosināt, jo dažs labs neierašanos uz klases sapulci ir uztvēris kā goda un cieņas aizskaršanu tiem, kas uz sapulci "aiz cieņas pret citu laiku", tomēr ir spējuši ierasties. Tātad, ja neesmu bijusi sapulcē, tā "netieši" tiek norādīts, lai vismaz paklusēju. Labi, ka savlaicīgi apspiedu vēlēšanos sarkastiski izteikties, jo tā vien gribējās uzrakstīt kāda ir atšķirība starp 1 bērnu vai 3 bērniem, kam sapulces ir VIENLAICĪGI. Lai nu paliek. Tagad lasu un ķiķinu par to, ka arī citi vecāki, kuri nav bijuši "atļaujās" izteikties un saņem vispātēju sašutumu :))) Un tie "nabadziņi", kas ir bijuši sapulcē un izsaka priekšlikumus, arī tiek izķidāti, jo izsaka priekšlikumus (kas, starp citu, tika izvirzīti apspriešanai).

Tad nu es lasu un piecājos par dažu tētu biezo ādu un neglābjamo pozitīvismu un centieniem dzīvi padarīt labāku :)

No rīta man vēl likās, ka esmu gatava vakarā pēc darba ar bērniem doties skatīt izgaismoto Rīgu. Tagad saprotu, ka es nekur nedošos, ja nu vienīgi uz mājām.... bet rīt, laikam man nebūs kur sprukt :D