optimiste - 21. Novembris 2005

Ko es daru? Cepu kabaču pankūkas, tikko beidzu visādus mazgāšanas, tīrīšanas un gludināšanas darbus.

Kad paēdīšu - "sēdēšu uz telefona" (darba jautājumos, protams).

Sagribējās ko saldu. Laikam izdzeršu to džina bundžu, ko MV bij iecerējis, ka izdzeršu vakar.

Kroņprincis pats atgādināja, ka jāsarunā tautasdejas. Tā nu es sazvanīju vadītāju, un šodien viņš ies uz pirmo nodarbību. Tagad iesim pirkt tenisčības. Vēlāk pasūtīšot pastalas.

Saplīsa man šodien pēdējās 2 glāzes no 3 glāžu komplekta. Vismuļķīgākā veidā, tāpat kā pirmā glāze. Un es nodomāju:"Paldies Dievam!"

Cik strīdu nav bijis šo glāžu dēļ!
"Man ar to zaķīti!"
"Nē, nē, man ar to zaķīti!"
"Bet tev taču ir ar sunīti - skat, cik skaists!"
"Nēeeeee.... es gribu ar zaķīti!" u.t.t

MV to uzzinot tik noteica:"Tā tak bij dāvana no viņas."

Viņa bija nelūgts un negaidīts viesis tajā pasākumā. Un re kā - neviena dāvana mums nav TIK ātri saplīsusi! Es izjūtu atvieglojumu, lai cik skumji tas arī nebūtu. Glāzes tomēr bija skaistas, ar Disneja zīmējumiem.