optimiste - 6. Februāris 2005

Vecākais dēls bij "pasējis" savu mobilo kaut kur tirgū čipšus pērkot. Nebija paguvis pats to ievērot, ka man jau zvana atradējs - "tā un tā, nāciet pakaļ, atradu, bet man nevajag."

Nu satiekamies tirgus ēstuvē, dodu šim Ls10 saku, paldies, a viņš:"Vi što, suma sašļi? Ja že ņe bednij, ņenada ģeņgi!"

Es saku - vismaz piecīti paņemiet, par gaidīšanu! A viņš - ne, un cauri! A telefons ta pavisam jauns, neesam pat vēl nomaksājuši. Uzdāvinājām puikam uz Ziemassvētkiem :)

Ilgu laiku pēc tam bija tāda jocīga sajūta....