Čau, man ir satriecošas ziņas. Noprati jau, ka runa ir par gumijas dušas šļauku. Tagad tā ir gluda, sudrabaina un bez rievām kā tā iepriekšējā. Jā! Bez rievām gluda! Pašam parsteigums negaidīts. Neko jaunu negaidot ierodos vanasistabā un te pēkšņi, kas tad tas? Jaunas emocijas un siltums apņēma miesu, pieskaroties tai pirksti brīnijās, tik gluda un silta. Iepriekšējā lika vilties, metāla ķēdes principa truba, kamēr patīkami siltais ūdens atnāk līdz tevīm tikmēr tas vars nav tik patīkams nemaz kā gribētos. Tā nu kādu nemaz nesenu dienas rītu, kad bija pienākusi arī matu mazgājamā diena, devos pie ierastās šļutenes. Rauju vaļā ūdens krānu, ar nelabām aizdomām pie sevis lamāju kaimiņus par ūdens liešanu tajā paša laikā, bet kas tad tas? Pielieku roku pie galvas ar cerību matos ieliet ūdeni, bet tas apsīkst... pielieku vēlreiz- tas pats, trešorez arī nekas jauns nenotiek. Veicot stāvokļa izmaiņas gan ar sevi, gan ar ūdens lējēju, tiek konstatēts fakts, ka turot šļūteni lejā, ūdens šķietami tek kā tam vajadzētu, bet tiklīdz mēģini ieliet ūdeni galvā, nenoliecot to lejā, ūdens paliek nezkur. Kājām jau silti un tas, nu lūk, bija kodiens klāt patiesībai. Nekādi kaimiņi, bet ūdens transportētājs ar jaunu muti. Tā lūk, kad neceļ augšā - mute ciet, kad ceļ - vaļā un lej saturu kur tas tek. Ērtības labad šitāds variants vairs netecēja cauri, un nu esmu iepriecināts ar jaunu, glītāku, protams arī tīrāku un gludāku dušas šļuteni. Nevaru vien sagaidīt kad pieredzēšu jaunās sajūtas. Gan jau pastāstīšu, gaidi ziņu...