vēl šodien viens pasniedzējs lekcijā bija ļoti pārliecināts, ka mums katram ir kāds, kuru gribam nošaut vai vienalga kā likvidēt. domāju ilgi un cītīgi bez liekuļošanas, jo ko gan sevi čakarēt. nonācu pie secinājuma, ka jā, ir daži, kuri nodarījuši man pāri vai vienkārši nepatīk, bet tas jau neliek gribēt viņus likvidēt. likvidēju vienīgi no savas tagadnes un nākotnes, pagātni jau izmainīt nevar. bet, lai jau dzīvo savu dzīvi. neticu bezsmadzeņainībai jeb, ja kāds kādreiz man nodarījis pāri, tad par normālu uzskatu pārliecību, ka šis indivīds kaut kad kaut kā sapratīs, ka nebija jauki tā un pats jutīsies nejauki. pastāv jau arī instantā karma. un pilnmēness šonakt.

bet vai Tev ir kāds, kuru gribētu nošaut?