prudence

    tas pilnīgais trakums laikam ir aiz muguras.
    bija fakultātes Ziemassvētku balle. visnotaļ interesanta.
    bija nākošais rīts. visnotaļ traks. tad trakie Ziemassvētku tirdziņi pie jaukākā puisīša rokas, kurš vēlāk pa traki slīdošiem ceļiem mani aizveda pie sevis.
    bija Ziemassvētku vakara rīts, kad tiku nogādāta mājiņās, kur pa ilgiem laikiem bija abi vecāki. trakumi.
    un tad pienāca pirmie Ziemassvētki ar zvanu pie durvīm - Lielais brālis atbraucis! mīļums un galā atkal traks vakars.
    un tad pienāca otrie Ziemassvētki ar sen izbijušās grupas ''Atlantīda'' dziesmu ''Stikla mājā'', ko pats autors un bijušās grupas solists pie savas sen senās ģitāras turpat, aiz sienas virtuvē, izpildīja manām ausīm pirmo reizi dzīvajā, ne caur kādām tumbiņām. drīz aizbrauca tēvs un māte atgriezās pie darbiem - es beidzot tiku mazliet parunāt ar Brāli divatā. ir grūti aprakstīt kādu, kurš priekš Tevis iemieso Lielo brāli, Tēvu, Apbrīnojamu mākslinieku un vieno no gudrākākajiem cilvēkiem. bet, ja Tev šāds savienojums velta laiku, tad jūtas ir vēl grūtāk raksturot. bet arī viņam drīz vien bija jādodas prom.
    vakara pusē ieradās Mārtiņš un man bija kārtējie mazie Ziemassvētki. jaukums un trakums.
    šodiena arī iet uz galu. bet te nu es atkal esmu viena. rīt man ir dota otrā iespēja senebreju valodai, bet ir sajūta, kas nekas nesanāks pat mācoties, jo ir kaut kāda nelabojama klemme sakarā ar to, ko pašlaik studēju. neko, pietiks prātuļot – savi pienākumi jāpilda.

   ceru, nosvinējāties patīkami un gatavojaties gada nobeigumam. mieru Jums un harmōniju!