| Par to es domāšu tad, kad un ja nonākšu pie tā. |
[Jul. 11th, 2012|01:53 am] |
Rodas tāda pārpasaulīga vēlme tikt pie tik delikātas smadzeņu skalošanas, kādu pati parasti piekopju pret saviem tuviem un tāliem.
Lai tā pa īstam iekustētos, vajag, lai kāds pagrūstu.
Galu galā pats jau sevi nevedīšu pie prāta - pie neprāta gan. Citus varbūt arī ietekmē mana gvelšana un ūdens tecināšana ar kaislīgu vulgārismu piedevu, bet, saprotiet, vārdi ir dāvana, kas ļauj noklusēt dvēseles visdziļākos noslēpumus - tukši vārdi, salti meli. Kāpēc šķiest dārgo laiku, ja var runāt caur darbiem?
Ai, neko. |
|
|
