| Par to es domāšu tad, kad un ja nonākšu pie tā. |
[Jul. 11th, 2012|01:53 am] |
Rodas tāda pārpasaulīga vēlme tikt pie tik delikātas smadzeņu skalošanas, kādu pati parasti piekopju pret saviem tuviem un tāliem.
Lai tā pa īstam iekustētos, vajag, lai kāds pagrūstu.
Galu galā pats jau sevi nevedīšu pie prāta - pie neprāta gan. Citus varbūt arī ietekmē mana gvelšana un ūdens tecināšana ar kaislīgu vulgārismu piedevu, bet, saprotiet, vārdi ir dāvana, kas ļauj noklusēt dvēseles visdziļākos noslēpumus - tukši vārdi, salti meli. Kāpēc šķiest dārgo laiku, ja var runāt caur darbiem?
Ai, neko. |
|
|
| |
[Jul. 11th, 2012|01:58 am] |
Ptfu, līdz ar iepriekšējo nesakarīgo domu pavedienu, sajutos kā galvā slima Dievticīgā.
Aizmirstam - tā vietā lai ir apjukums, vīns, udenspīpe un sesks. Jā, sesksseskssekssseksssesks. |
|
|
| Dažādi cilvēki laiku izprot atšķirīgi, |
[Jul. 11th, 2012|02:08 am] |
| [ | mood |
| | Nevis slinkojot un pūstot? | ] |
taču pulkstenis tikšķ biedējoši precīzi. Bērnībā ikviena dzīves minūte nes veselu gūzmu sasniegumu - dažu īsu gadu laiā mēs piedzimstam, mācāmies staigāt, runāt un tūkstoti citu lietu. Bet mēs neaptveram, ka brieduma izvirzītie pārbaudījumi ir pavisam citas raudzes nekā bernības uzliktie. Kad mums tiek dots uzdevums uzcelt kaut ko, mēs, iespējams, jūtamies tieši tāpat kā tad, kad cēlām savu pirmo smilšu pili, bet pēc desmit gadiem atskārstam - tā kaut kā pamatakmens vēl nav ielikts. |
|
|
| |
[Jul. 11th, 2012|02:10 am] |
| [ | mood |
| | Ideālisma kaislība. | ] |
Un tā notiek ar visām mūsu lielajām cerībām, visiem mūsu centieniem sasniegt to, pēc kā kliegtin kliedz šī nabaga pasaule. Pa to laiku aiztraucas gadu desmiti.
Mēs varam darīt tik, cik spējam. |
|
|
| Pat Princeses stāsti pārsit šīs pabiras. |
[Jul. 11th, 2012|02:58 am] |
| [ | mood |
| | Tukšpaurība at its best. | ] |
Jau vairāk kā puse un nekā. Cik stulbi ir vilties! Atliek vien cerēt uz grandiozu finālu. |
|
|