kad ož pēc tukšuma un nepiepildīta ētera.
uzduries vecām parpalām un laužņiem, uzduries visādiem mēsliem un visādiem hlamiem. uzduries sen izteiktiem vārdiem, sen domātām domām un sen justām lietām. nu vo - ņem un uzduries. un tad baidies, ka brīdī, kas laimīgs un piepildīts, tu varētu apnikt, tu varētu iesmērēt to savu jauno dzīvi pagātnes lauskās, izmētāt pa atmiņas kaktiem un tad, laikam slīdot, kasīt atkal kopā.
a nu ka bail....
a nu ka bail....