|
Dec. 3rd, 2003|05:04 pm |
par to jauko dienu runaajot....kaa nu kuram.....
shodien izjuutu ne tikai dazjaadu apreibinosho liidzeklju atstaataas sekas uz organismu, bet arii miega truukumu un to kaa tas ir, kad darba ir vairaak nekaa nepiecieshams, bet vienīgais ko es ar to spēju iesākt ir stulbi blenzt, smagi pūst un lēnām, pacietīgi un periodiski mēģināt no viena gala kaut ko kaut kā darīt.....
....citam pirmdienu vakari...citam otrdienu.....
skjiet shonakt esmu guleejusi kaadu stundu....labaakajaa gadiijumaa pusotru....
Pati vainīga! |
|