šūpuļtīklā zem palmas [entries|archive|friends|userinfo]
Olīvija Ransema

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

kā burbuļi nenoslēdz apli. [18. Sep 2007|17:05]
[Tags|, ]
[Garastāvoklis: |baldahīna gultā, kā miers]
[Mūzika |papagaiļi banānkokā]

es visas tavas vienaldzības krāšu:
līdz pēdējai - to pašu sīkāko.
es domāšu, ka es par tevi nedomāšu.
es visu laiku domāšu par to.

es neprasīšu - netīšums vai tīšums
starp mūsu dzīvēm ceļus aizkrusto.
es gaidīšu, lai teiktu: negaidīšu.
es visu laiku gaidīšu uz to.

es savu sirdi nocietināt spēšu
pret atmaiguma mirkli nejaušo.
es cerēšu, ka mūžam necerēšu
vairs ne uz ko.

un neskaitīšu vairs, cik lietum lāšu
to rudens logu akli aizmiglo,
kad domāšu, ka es par tevi nedomāšu,
kad visu laiku domāšu par to.

/V. Belševica

Link2 raksta|ir doma

paceļot acis skatienam. [17. Sep 2007|16:38]
[Tags|]
[Garastāvoklis: |mājīga]
[Mūzika |07 - Everything But The Girl - Single [Brad Wood Memphis Rem]

Tikai pāris teikumi, pavisam vienkārši teikumi, pavisam maza vēstulīte no darba e - pasta kastītes..ar simboliem pieredzes atmiņai.
Tas ir tāpat kā aizbraucot uz kādu svešu zemi, man patīk vienkārši sēdēt kafejnīcā, parkā uz soliņa vai gulēt pludmalē un vērot cilvēkus. Tas, kā tie smaida, satiekas, apskaujas..un kad ieraugi skaistu seju, neviļus sāc jūsmot par to.:)

Par visu to pazīstamo, kas svešā cilvēka sejā atblāzmo Mājas.
Linkir doma

handle with care. [14. Sep 2007|12:11]
[Tags|, ]
[Garastāvoklis: |mierīga, bet nogurusi]

Man patīk atmiņas, par kurām zinu, ka tās mani mīl.
Atgriežas pirms kāda laika pazaudētā spēja smieties un raudāt iekšup sevī - tā, lai neviens nedzird. Atgriežas putnu vīterošana no rītiem. Pēkšņi starp grāmatām nejauši atrodas mīlestības vēstule, kuru domāju pazudušu esam. Atgriežas viņa balss vibrācijas, tās ieskanas vienā no manas sirds kambariem. Atgriežas asiņu šalkoņa ķermenī un vēlēšanās ceļot tālu un viegli.
Lūk, ko atmiņas spēj!

Linkir doma

[11. Sep 2007|18:34]
[Tags|, ]

nepiespiestas attiecības
vieno abus mūs
es pie tevis, tu pie manis
nepiespiežamies.

tu tik viegli, nepiespiesti
visu dari tu.
es jau arī nepiespiesti
visu padaru.

tu ar visiem, es ar visām -
tāds ir mūsu stils.
tas nekas, ja kāds aiz bēdām
reizēm paliek zils.

tu pie manām durvīm klauvē,
es - pie tavējām.
nevar taču ielaist,
ja mēs paši klauvējam.

paiet gads un paiet vēl viens -
tāds ir mūsu stils.
kādā pavasara rītā
durvīs atskan zvans.

Marts Pujāts

Link1 raksta|ir doma

2007. gada 10. septembris [10. Sep 2007|08:59]
[Tags|, ]
[Garastāvoklis: |silta]
[Mūzika |Bebe "Ella"]

tumsa nozaga tavu balsi
un dāvāja tavu miesu.
tumsa nepastāstīja,
ko man ar to iesākt.

diena atņēma tavu miesu,
un atgrieza tavu balsi.
diena nosmīnēja un teica:
"tagad tu salsi!"


guna roze



Lūgt piedošanu šodien.
Linkir doma

[7. Sep 2007|10:52]
[Tags|]
[Garastāvoklis: |klusa]
[Mūzika |Michael Buble "Moondance"]

Viņi sēdēja viens otram blakus un nerunāja. Kāds blakus ironiski smaidīja - tik pilnīgs ienaidnieku apjukums šajā pasaulē gadās reti.


Vienmēr tas ir stāsts par "salauztu" sirdi.
Linkir doma

[5. Sep 2007|12:56]
[Tags|]
[Mūzika |Bebe "Con mis manos"]

Stunda, ko viņi pavadīja kopā, bija jaukākā stunda visā viņa dzīvē nevis tāpēc, ka viņa bija skaista un iekārojama, bet tāpēc, ka viņi viens otru saprata, tāpēc, ka uz īsu brīdi cilvēka vientulība bija beigusies.
Viņi neko nebija prasījuši viens no otra. Īsu brīdi viņi bija dalījušies vienā izjūtā.

Linkir doma

navigation
[ viewing | 20 entries back ]
[ go | later ]