šūpuļtīklā zem palmas - kā burbuļi nenoslēdz apli. [entries|archive|friends|userinfo]
Olīvija Ransema

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

kā burbuļi nenoslēdz apli. [18. Sep 2007|17:05]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|, ]
[Garastāvoklis: |baldahīna gultā, kā miers]
[Mūzika |papagaiļi banānkokā]

es visas tavas vienaldzības krāšu:
līdz pēdējai - to pašu sīkāko.
es domāšu, ka es par tevi nedomāšu.
es visu laiku domāšu par to.

es neprasīšu - netīšums vai tīšums
starp mūsu dzīvēm ceļus aizkrusto.
es gaidīšu, lai teiktu: negaidīšu.
es visu laiku gaidīšu uz to.

es savu sirdi nocietināt spēšu
pret atmaiguma mirkli nejaušo.
es cerēšu, ka mūžam necerēšu
vairs ne uz ko.

un neskaitīšu vairs, cik lietum lāšu
to rudens logu akli aizmiglo,
kad domāšu, ka es par tevi nedomāšu,
kad visu laiku domāšu par to.
/V. Belševica

Linkir doma

Comments:
[User Picture]
From:[info]sjeena
Date:19. Septembris 2007 - 11:56
(Link)
dikti smeldzīgi.
un tie burbuļi.. tik gaisīgi un trausli..
[User Picture]
From:[info]olivija
Date:19. Septembris 2007 - 16:08
(Link)
:) bet, ja paskatās bērna acīm? :) Tad kaut kas ķerams un smieklus un spiegšanu no laimes mirkļa raisošs :)