pārdomas pēc 18 stundām miega
Lai arī ko es nezinātu un nebūtu mācījusies, ir grūti saprast, kā Traška, būdama dzīva būtne, var nebūt tāda pati kā es, jo manos sapņos, kad kopīgi ķiķinam un braucam ar velosipēdu, viss šķiet pavisam savādāk. Laikam man vienkārši pietrūkst viņas mazo smiekliņu pie kafijas tases no rīta.