oldambera [entries|archive|friends|userinfo] oldambera [ userinfo | sc userinfo ] [ archive | journal archive ]

a ma vie de coer entier [Sep. 24th, 2006|10:10 pm] rīt dodos ekskursijā, cerēju, ka tikšu no viņa vaļā- nekā! viņš tomēr arī brauc un tas savukārt nozīmē to, ka ar Sintiju un Aneti nespēšu sakarīgi kontaktēties, jo viņš te atkal taisīs tos sviestus! bet ok.. lai nu paliek, man vienalga.. laikam neesmu vēl stāstījusi par to, ka man šķiet, ka .. nja.. nespēju to pat atzīt, nē- vnk negribu, lai tas tā būtu, turpinātos un attīstītos vēl lielākos, dziļākos un nopietnākos apmēros.. tad nu tā.. man patīk kāds vīrietis, pusis vai kā nu viņu nosaukt.. ar katru reizi aiz vien vairāk un vairāk viņš man iepatīkas.. viņš ir ļoti interesants, viņš ir kā noslēpums, viņš ir skaists (ne vien āriene ir tā skaistā, bet viņa rokās ierakstītais, viņa acīs izlasāmais..) viņš ir harmoniski pasakais.. tāds, kura skatienā slīkt un tā arī īsti neizprast.. un tas ir pats labākais.. :) link post comment

es mīlu gaisu vienā mirklī- šajā mirklī. [Sep. 17th, 2006|08:20 pm] Pulkstenis rāda jau desmit vakarā... Kā mums rīkoties tālāk? Tev ir jāiet...ej, ej... Bet pirms tu aizej, piespiedies man klāt, lai varētu tevi sajust un iemūžināt un mūžiem. Tu mans, mūžīgi mans, bet tagad ej, šis mirklis jau pieder mums! link post comment

piemirsu: [Sep. 17th, 2006|12:21 am] blociņš vairs nesmaržo pēc viņa.. link post comment

sajūtas, kuras tikko atcerējos (pirms pāris dienām sajustas) [Sep. 16th, 2006|11:48 pm] st.c.- viņš mani neienīst. to dzirdēju gan no drošiem avotiem, gan redzu viņa acīs.. atradu zilo blociņu, kurā rakstījām mīlestības vārdus.. kurā rakstījām, cik stipri mīlam otru utt. pārņēma savādas sajūtas. it kā vienaldzīgi, taču, lasot šos vārdus.. redzot tik daudzas reizes ar viņa roku.. viņa rokrakstā.. man rakstītos vārdus, ka mīl mani.. es sajutu tādu vilšanos sevī. es neilgojos vai kā savādāk. vnk.. pievēru acis.. viss bija mainījies, viss ir mainījies, tas vairs nekad nebūs tā. nekad vairs nebūs šo melu.. tie vārdi tika šķiesti.. viņš sāpināja mani, atstājot šos vārdus.. tie neizgaisa starp smaržām, tie neizklīda stapr naidīgiem skatieniem, stapr tukšumu un uzspēlēto vienaldzību.. tie palika tur.. šajā blociņā, pie manis.. un nu tie skan manās ausīs atkal un atkal.. un vienmēr šie pirmie vārdi.. vienmēr.. un apskāviens, kas sekoja pēc tam. atkārtoju, ka tā bijusi vienīgi liekulība, vienīgi meli.. vienīgi tukšums, izmantošana, ka viņš, sakot man, ka mīl.. patiesībā teica to viņai, nevis man.. iespējams, viņš pats to īsti neapzinājās, taču.. es pieņemu to un saprotu.. man tiešām ir vienalga. caur vienaldzību nu izstīdz vienīgi virspusīgas atliekas no tā visa. bija kāds brīdis, kad likās, ka miršu no sāpēm, kuras manī radušās šī sasodītā zaudējuma dēļ. viņš vēl aizvien manī atstāj neizdzēšamas pēdas.. ik reizi, kad sajūtu viņa smaržu, es sajūtos tik labi, liekas, ka viss ir kārtībā.. liekas, ka esmu drošībā.. smarža izgaist.. mana mīlestība, kas nu ir pārvērtusies savādāka veida mīlestībā, piemirstas.. vairs neatceros kā tas ir, kad viņš pieskaras, kad viņš noskūpsta vai apskauj.. vienīgi šie skatieni, kas nekad nepamet mani.. un viņu manējie.. mugurā otram lūkojoties, nodurtā skatienā vēl aizvien kaut ko meklējot un gaidot, baidoties atzīt, ka tajā visā kaut kas tomēr bija, ka tas nebija tukšums, ka tas īsti nebija tukšums.. ka kaut kas tomēr.. kāda neliela, neliela eksistence bija.. mēs izsakām ilgas, kuras nemaz nav ilgas. to nevar izskaidrot, kas tas ir. mēs taustamies pa tukšumu. uzceļam mūri, kurā ir caurums, pa kuru raugāmies, nepamanāmi raugāmies, uzmanīdamies, lai otrs nepamana.. mums vēl rūp.. vēl rūp. iespējams, tas nebeigsies tik drīz. jo tas viss netika izteikts, netika izrādīts, netika ļauts. mēs sakā un mums tiešām liekas, ka tas tā arī ir- ka pret otru sajūsmas nav, ka otru nemīlam, ka otrs mums neko nenozīmē.. bet kā ir patiesībā?! vissvarīgākā ir tikai viņa esamība blakus, man pat neko citu nevajadzētu.. viņa esamību blakus, redzēt viņu, redzēt, ka ar viņu tiešām viss ir kārtībā.. un man sasodīti rūp.. un goda vārds.. tam visam pa vidu ir vienaldzība. man ir depresija jau 5. gadu! tā spriedelē ārsti. galvas sāpes no kakla skriemeļiem. vienaldzība aug. bezjēdzības, bezcerības sajūta aug. link post comment

vakarā [Sep. 16th, 2006|11:48 pm] jo ilgāk uzturos šeit, jo stiprāka ir vēlme būt tur...Aizvediet mani prom! Tikai muļķis nekad nemainot savas domas... brīvība, un tā nespēj radīt, izraisīt smaidu, tā rada vienīgi labsajūtu, taču blakus parādības stipri ietekmē šīs labsajūtas efektivitāti. brīvība, kura rada tukšumu un vienaldzību pret pārējo, tā pieder, taču ar to neapmierināsi savu "mazo laimes meklētāju". nemeklēju vairs laimi, ja tādu vispār esmu meklējusi, jo intensīvāk ko meklēju, jo mazāk ko atrodu. Laimes meklējumu pirmie soļi- novērtēt to, kas Tev jau ir (pieder), pirms sāc meklēt to, kas Tev nav, vēl nav vai kādreiz varētu būt... un saka, ka nav lielākas laimes par brīvības sajūtu.. iespējams, bet tas, kurš to ir teicis/ saka ir akls savu jūtu skatījumā, jo tas ir vienīgi mirkļa skatījumā.. Marija *- Klasiskas bailes no brīvības - apziņa, ka esi brīvs un ka brīvība ir kaut kas drausmīgs. - Džons Jaulzs link post comment

atā, mammīt! [Sep. 10th, 2006|10:00 pm] sasodīts! es nepateicu, ka mīlu viņu! Mamma, klausies:"Māāām, es mīlu Tevi!" ceļā čalojām, atcerējāmies, uztraukumā smējāmies, mēs centāmies to neizrādīt un izlikties savaldīgi.. mūsu stīgas tika uzvilktas līdz pēdējam.. tikai viens no mums neizturēja un ļāvās šīm asarām. viņa noskūpstīja mani uz vaiga. viņa nskūpstīja brāli uz vaiga. viņa noskūpstīja Inesi uz vaiga. viņa noskūpstīja māsu uz vaiga. ja vaicātu pirms pāris dienām, kādas sajūtas raisās ap šo lietu- tās būtu īsti neitrālas un neizprotamas, taču šodien, šodien tika atklātas kārtis, iespējams, nepilnīgi. šajā viena sekundē.. šajā vienā skatienā, kuru viņa, iespējams, nepamanīja, es izteicu visu.. izteicu ilgas, kuras es neatzinu līdz šim, es izteicu piedošanas vārdus par visu savu ļaunumu un nelietību.. un pateicos par viņas stipro mīlestību. es lūdzu piedošanu.. bet viņa zina, ka kādu dienu.. kādu dienu es izrādīšu to cik pateicīga esmu viņai.. cik stipri mīlu viņu.. jo viņa ir vienīgais, kas man šai pasaulē visvisvisvisvisvisdārgākais ir.. iespējams, nespēšu to izteikt vārdos, skatienos vai apskāvienos.. taču atlīdzināšu kā savādāk.. es pierādīšu, ka viņa var ar mani lepoties, es sasniegšu to.. sasniegšu tās virsotnes.. un pat vairāk.. lai tikai viņa ar mani lepojas.. lai kur arī viņa būtu.. viņa ir man blakus. es augu.. šodien viņa deva man iespēju.. viņa dod man iespēju.. es pierādīšu, ka mani vārdi ir patiesi.. ka es spēju.. *neaizmirsti par nabas saiti, mammīt! (par to ir šī iespēja) tad nu tā, lai Tev veicas.. gribu pati braukt ar metro uz Pankovu! god demet.. mīlu link post comment

ak sasodīts! man ir vienalga, bet gribu zināt iemeslu viņa naidam.. [Sep. 10th, 2006|09:31 pm] viņš mani ienīstot (ar to laikam pietiktu šim ierakstam- tas izsaka visu).. viņš mani ienīstot, es ienīstot viņu, bet es nekad neesmu viņu ienīdusi.. manī ir savādas un neizklaigātas sajūtas, tās it kā iesprostotas manī un nespēj izlauzties uz āru.. man ir vienalga, taču kaut kas iekšienē kņud.. kaut kas līdz galam nepateikts, kaut kas līdz galam neizjusts, kaut kas nepabeigts un neatrisināts.. tā vienkārši sarauts un .. un laikam man sāp. it kā vienalga un tiešām tā ir, taču.. tā vienmēr būs.. es tikai gribu zināt kāds iemesls ir mani nicināt, bēgt no manis un raudzīties uz mani ar šādām acīm. es zinu, ka arī viņā ir šī nepabeigtā dziesma, nepabeigtais stāsts un neizdzertais kaus.. viss notika tik ātri, bet ne līdz galam.. bet ne pilnīgi.. es neilgojos- jo nav pēc kā. tikai gribu zināt un likšu mieru tam visam.. gluži kā pirms miršanas šīs pēdējais lūgums. tas ir vienīgi manam mieram, lai pabeigtu stāstu. lai tiktu atšetelēts šis mudžeklis. tikai iemesls.. tikai un vienīgi iemesls.. man teica, ka vajagot ar viņu parunāt, bet viņš taču ar mani nerunā.. patiesībā, man ir bail.. es nespēju.. fuuu.. izpūšu gaisu un apņemos stipra nu atkal būt! es parunāšu ar viņu un noskaidrosu ši naida iemeslu.. es zinu, ka tas būs sasodīti grūti, smagi un sāpīgi.. bet man jāspēj šo stāstu reiz beigt.. viņš mani ienīstot, viņš mani ienīstot.. atkal un atkal šie vārdi atskan man.. lai ienīst! bet atzīstas iemeslu pieminot! lai pasaka man, acīs skatīdamies.. es gribu zināt! es tikai gribu zināt! sasodītais dranķis, sasodītā mīlestība, sasodītā Slovākija, sasodītās smaržas, sasodītās acis, sasodītie vārdi un sasodīts it viss.. un arī zemenes.. vairs neēdīšu tās.. drīz būs jau pusgads pagājis, bet vēl aizvien es nezinu iemeslu.. es nezinu neko.. viss it kā notiek, taču bez manas līdzdalības.. kaut viņš saprastu.. kaut viņš to beidzot saprastu, ka man viņu nevajag.. man vajag tikai paskaidrojumu.. TO SASODĪTO PASKAIDROJUMU! ticiet taču man! ticiet man! es mirstu.. man tik sasodīti sāp galva.. kaut spētu vnk nošauties un atvieglot ikviena dzīvi! paldies, ka ienīstat.. Marija link post comment

nolikums [Sep. 10th, 2006|09:27 pm] [ mood | cold ] tie apgalvoja, ka esmu traka. es neesmu tāda. pēc tā visa, ko redzēju- es neesmu viena no viņiem. vairs nevēlos tur atgriezties. cik savādi sajust tukšumu, tukšumu, izrunājot vārdus, kas saistīti ar platoniju, kuru reiz uzskatīju par reālu- nemīlu, nekad neesmu mīlējusi un nemīlēšu arī.. mīlestība mani padara vāju.. es nebūšu tāda! man to nevajag. es kļūsu vēl aukstāka, vēl dziļāka, vēl gudrāka, vēl.. vēl un vēl.. mani nespēs satricināt, es būšu tāda, kāda vienmēr esmu gribējusi būt un mani nespēs atturēt neviens.. es būšu kaut kas vairāk, kaut kas vairāk nekā kāds jebkad spējis mani iedomāties.. un tikai tāpēc, tikai viņa dēļ- es gribu, lai ar mani lepojas.. es atlīdzināšu tiem ,kas mani reiz mēģinājuši darīt laimīgu, kas rūpējušies par manu labklājību un manu mīlestību, lai šī gaismiņa no manas sirds neizzustu- es parūpēšos par viņiem un ar uzviju atlīdzināšu.. bet tikai vieņiem.. pirms manas sirds pārakmeņošanās.. es vēl drīkstu atļauties nedaudz ilgu.. un tādēļ.. es ilgojos pēc savas fantāzijas.. pēc savas platonijas, kas vienmēr pildījusi mani. es aizgriežos un nekad neatgriezīšos.. kaut vai aiz lepnuma.. link post comment

tik sasodīti sāp. [Sep. 4th, 2006|04:55 pm] es aizmirsu, kā ir mīlēt. es aizmirsu, kā ir just. es tā it kā izslēdzu savas jūtas. mani pārņēma vienaldzība un savaldība, biju gatava sasniegt mērķi, biju neizmērāmi stipra. bija vajadzīgs tikai mirklis, lai visas manas atmiņas, emocijas, jūtas, sajūtas, lai mana mīlestība un līdz ar to radītās sāpes, kuras es noriju, atteicos just.. lai tās visas atgrieztos.. šīs visas jūtas vienā mirklī mani padarija tik vāju, ka nu man pietrūkst spēka. man jāatvelk elpa pirms atkal redzu viņu. likās, ka man ir vienalga, taču mana sasodītā sirds, kura salecās, viņu ieraugot, šķiet tā viss vairs nedomā. sēdēju. man tika dota iespēja raudzīties viņā, redzēt viņu sev tik blakus, vairs ne pieskarties un sajust, bet kaut tikai redzēt. es nespēju. man nepietika drosmes. ik mirkli, kad pacēlu galvu, skatienu vērsu pret viņu, manā sirdī tā it kā milzīgs duncis iedurtos.. tās bija tās ilgas, kuras visu laiku noklusēju. viņš vēl aizvien smaržo tāpat kā agrāk. arī es nemanot biju iesmaržojusies ar tām pašām smaržām, ar kurām agrāk- viņam tās patika. viņš pagāja man garām, jutu kā dauzās viņa sirds, manas jūtas tika atdzīvinātas ar smaržu.. kārtējo reizi pierādās tas, ka cilvēkam visvairāk vajadzīgs tas, ko nevar dabūt.. es esmu vainojama pie tā, ka mūsu attiecības ir tik sliktas, zinu, bet es to vēl aizvien uzskatu par pareizu izvēli- mani mērķi, nevis mīlestība.. link post comment

kad apstājas sirds.. [Aug. 28th, 2006|04:08 pm] es nesaprotu, kas notika. es nesaprotu, kam vajadzēja notikt. es nesaprotu, vai rīkojos pareizi, tam neļaujot notikt. es runāju ar viņa sirdi divās valodās. es centos. es solījos, ka būšu akmens. es izturēju? viņš aizbrauks.. vēl stunda (nepilna) un viņš vairs nebūs šeit. iespējams tikai 1 gadu.. iespējams, 2.. 3.. 4 vai pat 5 gadus man nebūs lemts viņu vairs skatīt.. manas plaukstas vēl aizvien pārklātas viņa sejas vaigstu, viņa smaida, viņa matu.. viņa muguras iedobes un vēdera.. mēs nebijām tikušies 2 gadus. pēc 2 nedēļu kopā būšanas.. tikai šonakt.. vienīgi šonakt es patiesi sajutu to, kā viņš.. viņš šajos apskāvienos izteica ilgas, ilgas, kuras viņš sajuta.. viņš iedomājās, kā būs tad, kad viņš aizbrauks.. un sajuta šīs ilgas.. viņš apskāva mani tik daudzas reizes- tik cieši. es jutu kā viņš izbauda.. izbauda pēdējos mirkļus. no rīta es pamodos no tā, ka viņš mani apķer no muguras puses.. viņa smarža pārklāja mani. mums bija tik labi. bet mēs taču solījāmies būt akmeņi! es jutos kā pēdējā dranķe. mēs atvadījāmies. es paspiedu roku. es pat nespēju viņam ielūkoties acīs. es nedz atskatījos, nedz uzsmaidīju. es redzēju vienīgi šo roku, kura vēlējās mani apskaut. tik sasodīti dranķīga ir šī sajūta.. mēs taču vēl tik ilgi netiksimies! viņš teica, ka viņam ir patīkami.. ka viņam ir labi.. viņš to teica šonakt. liekas viņš aizmirsa šajā naktī visu to, kas piedzīvots šo 2 nedēļu laikā- slikto, nepatīkamo utt. es viņu mīlu? es drīkstu to vispār iedomāties? iedomāties, ka kaut kas tāds maz ir iespējams..?! nē. NĒ! tas nav iespējams. fuj! no kurienes man tādas domas vispār ir ienākušas prātā? god demet.. sasodīts! šeit es apstāšos. ar mani viss būs kārtībā! ar mani JAU viss ir kārtībā! link post comment

mhm.. [Aug. 20th, 2006|07:34 pm] Tava mīlestība mani biedē Tā ir tik liela Tā ir kā upe Tajā var ātri noslīkt Un es smaidu, es nevaru dusmoties Jo es tevi mīlu vēl vairāk Un tad tu arī smaidi Tas mirklis ko pavadu ar tevi Ir laimes pārpilns... Ja raudu, tad raudu tevis dēļ Es raudu no laimes Jo nav kāpēc raudāt Es mīlu tevi! Neticu, ka kāds cits varētu mani tā mīlēt Stiprāk kā tu Jo tu mīli pa īstam Un es tevi mīlu vēl īstāk Kopā ar tevi es jūtos tik labi Kā nekad agrāk un ne ar vienu Tavas acis mirdz, kad tu raugies manī Bet manas mirdz vēl spožāk Jo patiesībā tā nav mīlestība Tas ir kas vairāk. link post comment

šoferītis.. [Jul. 31st, 2006|07:10 pm] jauns puisis, kādi 20..nu labi..24 gadi. koķetē ar mani jau kopš manas pirmās darba dienas.. otrajā darba dienā jau piedāvāja doties viņam līdzi uz Bausku. šodien aizveda mājās. Aicināja līdzi uz ezeru. Rīt viņš dosies izjādē ar zirgiem..aicina mani līdzi1 ha! es piekritu, bet nejau tāpēc, ka man viņš patiktu, bet gan tāpēc, ka- kāpēc gan ne! jauks puisis.. ne jau mīlestība nu raisīsies un kas tik vēl ne.. bet vnk pavadīsim labi laiku kopā. Kārtējais piedzīvojums. bez saistībām. bez atbildības. bez sirdsapziņas. patīkama kompānija. asprātīgs puisis. neteikšu, ka nav sipātisks-patīkams! ha! viņš prot uzlabot manu gara-stāvokli.. pat pēc garās un mokpilnās darba dienas.. viņš ierodas pāris reižu mana darba laikā.. paņem pasūtījumus.. uzlabo man garastāvokli-2.trā elpa darbam radusies! un turpinu.. ha! bet ja viņš mani pat vēl mājās aizved..nav jāiet ar šīm jaunajām kurpēm, kas visas dienas garumā noberzušas manas kājas..pa ceļam vēl izsmalcinātais humors! kāpēc gan neatdarīt puisim, kāpēc gan nedot viņam to, ko viņš gaida saņemt no manis?! vai tad man ir tik grūti aizbraukt uz ezeru? vai tad man ir tik grūti satikt viņu arī pēc darba? neviens taču neliek man viņam ap kaklu krist! tas taču pat būtu nepieņemami! ha! viņš ir pārāk jauks! link post comment

GRINDEX [Jul. 27th, 2006|12:51 am] strādāju Grindex meitas uzņēmumā- Magnum(zāļu lieltirgotava), patīk.. šīs pēdējās pāris nedēļas-riju kā cūka.. pat nezinu kā novērst šo, tādu kā slimību, kas izpaužas tā, ka..kad kāds pasaka, ka esmu notievējusi vai kkā tā, tad pirmais ko daru-nekontrolēti, zemapziņa nostrādā.. sāku rīt.. nespēju atrauties, jau ir slikti, taču turpinu rīt, bulīmija man nespēj būt, jo pat pirksti nepalīdz izvemties..anoreksija man arī nevar būt, jo man ir atkarība no pārtikas, ēdiena, labām sajūtām, kuras izraisa ēdiena izgaršošana, lietošana utt... cigaretes arī nepalīdzēs-alerģija.. kas gan cits vēl atliek?! diēta?!-man taču atkarība no pārtikas!! tad nu tā..-derības. līdz 1.septembrim jānomet 5kg! UN ES TO IZDARĪŠu (es ļoti ceru)! nenāk miegs. šobrīd ir slikti. viss ir vienalgs. iespējams, sāku nicināt Leimani-bez iemesla! iespējams-tas ir labi.. rīt uz darbu, agri jāceļās, bet man ir vienalga, šobrīd man ir vienalga..man ir slikta dūša, gribētos izvemties, izvemt to visu, kas manī uzkrājies (un ne tikai pārtiku, bet arī sajūtas, vājumu, nožēlojamību). punkts. punkts.punkts-daudzpunkte... kādu dienu es kļūšu gudra. NĒ! kādu dienu es būšu gudra! es būšu varena, ietekmīga sieviete! būšu stipra un neatkarīga! mīlestība nespēs manu cietoksni salauzt! tā ir pārāk bezspēcīga manā priekšā! pietiek jau ar piedzīvotajām mīlestībām-bez vilšanās, bet patiesām sāpēm-vienaldzīgi! tās ir bijušas skaistas, neaizmirstamas un platoniskas jūtas. tās nozīmē daudz, neaizmirsīšu, ka esmu mīlējusi, kā tas ir..bet nemīlēšu vairs! atsakos. neesmu šeit, lai mīlētu! esmu šeit, lai sasniegtu, lai būtu kaut kas varens un ietekmīgs! un tāda es arī būšu.. kādu dienu..kādu dienu.. jūs pieminiet manus vārdus..es būšu kas vairāk, nekā jūs spējat mani iedomāties. neesmu atriebīga, ļaunatminīga, taču tie, kas mani reiz pazemojuši, tie, kas mani reiz sāpinājuši vēl nožēlos to, ka to darījuši, tie vēlēsies manu sabiedrību, tie vēlēsies, lai nebūtu darījuši to, ko darījuši, bet..ha! būs jau par vēlu.. un vienīgi Kārlis ar manu māti saņems atzinību, mūžīgo pateicību un cieņas pilnu lutināšanu no manis. nekad nespēšu izbeigt sav pateicību viņiem.. kaut vai par to vien, ka viņi ir, ka viņi ir man blakus..ka viņi būs man blakus. iespējams, ne īsti, patiesi un dziļi izprot mani, taču viņi ir vienīgie, kas man ir, kurus es tik ļoti un patiesi mīlu..un tā būs vienmēr! viņi ir pelnījuši tik daudz.. tik daudz ko, ko neviens pat nespētu vinīem sniegt.. bet es mēģināšu, mēģināšu darīt kaut nedaudz viņus laimīgus. vēlos, lai viņu acis mirdz, lai viņiem ir labi..tā noteikti būs.. vēlos būt viena, esmu viena, būšu viena..man patīk tas.. ekoistiskā es.. ak jā! tas ir lieliski..ha! un vienīgi es, es.. es.. un vairs neviens! tikai tā es spēšu sasniegt kārojamos mērķus.. stipra kā vēl nekad.. ha! es smiešos pēdējā! laimi smelšos savā spēkā un varenībā!..tā visa man būs daudz, tik stiprā un noteiktā griba panāks manus izaugumus karjerā..sasniegumi vainagosies manu pūļu priekšā. nebaidos,ka tas varētu būt grūti un zinu, ka tas tā arī būs.. taču.. tas ir tā vērts. necentieties man palīdzēt. ir par vēlu! nē! nav par vēlu, nekad nav bijis un nebūs, jo man nav vajadzības pēc alīdzības, tur nav ko palīdzēt! necentieties mani glābt! tur nav ko glābt! necentieties man palīdzēt- es pati.. un vienīgi es pati..bez sakariem un visa pārējā-gļumā.. es izcīnīšu savu vietu.. ha! es to spēšu.. bez jūtām. bez emocijām. kā akmens aprij vājumu, es izcirtīšu savu (vienaldzīgi pret apkārtējo) vēlamo, savu vietu..savus sapņus..savu.. tas viss būs mans. tas viss būs manās rokās. link post comment

esmu atpakaļ [Jul. 24th, 2006|12:20 am] iepriekšējais ieraksts-apsolītais, no draugiem.lv Alex man atsūtīja vēstuli.. pfff.. varēja kaut vai labdien uzrakstīt sākumā, bet nē.. prasa kā man patīk viņa jaunā bilde! muļķa desa tāds.. link post comment

pie loga [Jul. 24th, 2006|12:20 am] klusu. Tu čuksti. Es čukstu. otram nedzirdot šie vārdi pārklāj muguru. vēja maigie pieskārieni pārslīd ādas iedobēm, bedrēm, pakalniem un matiņiem. uzmetas zosāda. aiz aukstuma?! aiz jutekliskas vēlmes šo brīdi nepārtraukt, iegrimt tajā un izbaudīt to pilnībā?! ir vienalga, kas notiek, kas nenotiek. mes esam šeit, šai dienā, šai stundā, šai sirdspukstā, šai vējā, šai puskrēslī.nav Tevis. Nav manis. mēs neesam kopā. tu nezini, kur esmu es. Es nezinu, kur esi Tu. Tu zini, ka šodien braucu vilcienā. Es zinu, ka iepriecināju Tevi ar fantāziju. Latgales tukšā māja.vesela nedēļa. tomāti. vanna ābeļdārzā. saule. gads un vairāk. Tu neticēji. Es neticēju. aizvien fantāzija. Tu mīli? Es nemīlu. nav jautājuma-kas notiek?! nav jautājuma- kas tas ir?! tevi tas neinteresē. mani tas neinteresē. ik pa laikam uzrodamies. kārdināšana. jutekliskums. laika stādināšana. nav vārdu, kas spētu aprakstīt to, kas notiek šajos brīžos. nav steigas. Tu nepazudīsi. Es nepazudīšu. lai kur mēs būtu. lai cik tālu no otra mēs būtu. baucot tramvajā Tevis nav. braucot trolejbusā manis nav. kaut kur fantāzijā blakus sēdi. kaut kur fantāzijā, smaidā blakus sildu. Tevis īsti nekad nav bijis blakus.ir tik daudz. nav nekā. nav saistību. nav pienākumu. nav atbildības. ir raizes. ir smaidi. ir draudzība un fantāziju radītas jūtas(?).varētu būt lieliski. mēs neuzdrošinamies. (mēs?!) link post comment

šodienā, nevis vakardienā vai rītdienā [Jul. 24th, 2006|12:00 am] klusums. sitas sirds. mokoši. klusums. gaidīju vienīgi vienu apsveikumu, vienīgi vienu zvanu vai īsziņu. tā nepienāca, zvana nebija. nebija nekā no viņa. iespējams, viņš aizmirsa, iespējams, viņš nezināja, iespējams, viņš nav bijis tuvu kalendāram. mani neuztrauc tas, ka viņš neapsveica, tas, ka viņš man neko neuzdāvināja, pasarg Dievs, mani neinteresē šīs nolādētās dāvanas.. vienīgi tas, ka viņš neiedomājās par mani, likās, ka iedmājās, bet nē..skumīgi.. uzslēdzu my darling you, dziesmu-please don't talk to me i fall in love so esaly.. ha! cik nožēlojami laba dziesma, kaitinoši patīkama. atmiņā uzplaiksnī danči, kurus laidām vaļā ar šiem puišiem.. ha! tas bija lielisks vakars, lieliska nakts! :) prieks. vakarnakt svinējām manu vārda dienu. Bolderājā, ar Oskaru, Artūru, Jāni un Oļegu, Dace, protams, arī tur bija.. :) nebija gluži tā, kā vēlētos ut, taču vismaz bija pieņemami jauki. vienas dziesmas laikā uznāca skumjas, tās tika aiztriektas. vēlējos saņemt skūpstu, glāstu, siltumu, kas nāktu no sirds. nesaņēmu neko. gulēju vienā gultā ar Daci, no rīta bija neizsakāmi karsti. mēs izcietām. pēc kādiem 10.00 devāmies uz māju, paēdām, nopeldējāmies, devāmies mājās. viņi arī. nesatikām vairs. tuvojas Šafona dz.diena. vēl nav ne jausmas, ko dāvināsim, bet ir aizdomas, ka tā būs viņa tik ļoti kārotā spoguļu kaste-protams, maza, jo lielu mēs nespētu nekur atrast, iegādāt vai kā savādāk. miers. klusums. vējš, kas sliecas pār palodzi sāk stindzināt kājas. nē. kājām nav auksti, jūut tikai tādu kā vēsu dvašu-patīkami. šodien bija karsti. piepampusi acs-atkal. izskatījās tā, it kā man uz vienas acs būtu samālētas sarkanas acu ēnas-meli! :D nav spara. nav spēka. nedaudz slikta dūša. vēlētos izvemties, laišis nelabums pamestu manu miesu. gan jau n rīta, pims darba, jau viss šis būs pavisam savādāk. ceru. labāk, lai ir auksti, nekā karsti. sametušās dzimumzīmes. māte saka, ka tas ir no sauļošanās. zinu, ticu- tā tas arī ir. nācās klausīties morāli par sauļošanās kaitējumu man-bez cepures vēl pie tam, bet to viņa nezina. teica, ka ja tā turpināšu, tad līdz avu mērķu pilna piepildījuma brīdim nenodzīvošu. patiesībā, pirms pāris dienām, tunelī, kur smirdēja pēc gāzes, likās, ka mirstu, cik man bija slikti. bet pilnīgi nopietni. reibst galva. man ir slikti. neko nesaku. nav bail- ja būs lemts, būs. neatgriežami satveramasi liktenis spēlējas ar manu miesu, prātu, veselību.. Dace prasa cik ilgi viņai vēl jāgaida-līdz beigšu rakstīt.. uzgaidi mirkli..es atgriezīšos pēc pāris minūtēm. publicēšu draugiem.lv ierakstu, kas man pašai atkal lika noticēt, ka manas spējas rakstīšanā nemaz nav tik smādējamas.. tad nu uz drīzu tikšanos! :) link post comment

[Jul. 18th, 2006|11:30 pm] esmu iedzērusi. mana vājā puse nu ņem virsroku.. nespēju.. atkal ciešu-bez pamata. kapēc manā prātā radītās platoniskās jūtas vēl ir tik svaigas?! ilgojos pēc tā kretīna, ilgosos.. vēlos, lai mani skūpsta tieši viņš, lai saka, ka mīl, lai saka, ka esmu vajadzīga.. lai to saka tieši viņš, lai viņš atkal noskūpsta manu vēderu.. lai viņš atkal dara ko tādu, kas mani padarītu traku.. es aizvien vēl mīlu savu platonijas augli.. viņš ir mans nepiepildītais sapnis. ja vien b'tu zinājusi, ka uz Berlīni nebraukšu.. viss būtu bijis savādāk, iespējams meš vēl būtu kopā.. iespējams nebūtu noslīcinājusi to padauzu, kas manī vienmēr dzīvojusi.. ak dievs! ko gan es saku.. man taču viņš pat nepatīk.. viņš ir tikai kā draugs. un tādam viņam arī jāpaliek- man alko iziet.. tāpēc sākas sakarīgas domas, runas. Nez kā būs nākamgad.. vai viņš vēl būs kopā ar Sintiju? vai viņā radīsies tās jūtas, kuras viņš tagad noliedz? neticu, kad viņš saka, ka izmantojis mani.. es zinu, ka tā nebija.. viņam vnk sāp, ka es "dodos prom"- viņš vēl nezina, ka pārdomāju.. viņš nevēlas, lai viņam sāpētu..man nesāp. viņam ir viņa. man ir viņš. es viņu mīlu..fuck. viņš mīl mani.. fuck. bet nē.. to noliedzam un lai tas tā arī paliek. mēs vairs neļausim tam vaļu! neļausim. tas beidzās tajā pašā dienā, kad sākās.. punkts. link post comment

gaidot [Jul. 13th, 2006|12:23 am] nogāju lejā, stāvēju pie kāpņu telpas- nedaudz tālāk pa iebraucamo ceļu.. vienos vienīgos nakts-šortiņos un niecīgā maiciņā, zem tā man nebija nekā. viņš atbrauca. vēss skatiens. divi vārdi- abu izteikto vārdu skaita kopums. viņš aizbruaca. link post comment

nereāli pretīgi [Jul. 9th, 2006|12:03 am] kapēc esmu tāda neveiksminiece? viss ko daru- kļūda.. biju Talsos, pieļāvu lielāko kļūdu savā mūžā..tad vēl vienu- zvanīju Leimanim..atceros tikai pāris teikumus..pazaudēju telefona bateriju..liekas, ka varētu nomirt no tām visām pretīgajām sajūtām, kas man nomāc šodien.. priecājos par to,ka nemīlu nevienu pretējo dzimumu tā, lai teiktu, ka esmu iemīlējusies..vai teiktu, kādam, ka mīlu.. jūtos lēta..nevienam nevajadzīga..taču tik un tā.. tam visam par spīti- man ir labi.. alkstu pēc kā jauna.. pēc piedzīvojumiem un neaizmirstamām sajūtām.. vēlos ko īpašu.. ko vienmēr atcerēties un teikt, ka biju traka, ka biju laimīga.. uz šo sajūtu pamata kaut uz mirkli sajust to laimi.. tukšums.. morāla ateja manī.. link post comment

kaut kas [Jul. 5th, 2006|03:01 am] esmu piedzērusies, taču jūtas atgriežas, vai r=pareizāk- j\utas atgirežas... link post comment

navigation [ viewing | 160 entries back ] [ go | earlier/later ]