| |
[Sep. 18th, 2007|09:42 pm] |
es domāju par Tevi šovakar.. es domāju par to, kā Tu skatījies un mani.. kā Tu centies pievērst manu uzmanību.. kā Tu skatījies manās acīs, taču es uzmācīgi novērsos ikreiz.. es neskatījos Tavās skaistajās, zilajās acīs, kas mani vienmēr mulsinājušas..Tavas rokas, kas man sapnī pieskārās.. tās tik maigi lika man justies maigai līz ar Tevi. Tavā skatienā es atsakos atkal grimt, Tavā balsī atsakos es atkal klausīties.. man nevajag to, ko Tu velies nu atkal man sniegt.. tas atkal atsākas, šoreiz savādak, cita ceļa ejamais trakums, taču..
es nejūtu pret tevi vairs iti neko.. vienīgi to, ko Tu centies man pavēstīt, iespējams, pats neapzinoties. ar to visu Tu izsaki to, cik ļoti Tev manis ir trūcis, cik ļoti Tu alksti atkal sajust un eksperimentēt ar tam sajūtām..es jutu kā Tu ar skatienu noglāsti manu kaklu, kā Tu ar pirkstu galiem glāsti līdzi maniem pirkstiem, kas glāstīja lūpas.. |
|
|
