| |
[Apr. 27th, 2007|11:31 pm] |
Tu pieskaries vinjas tievajaam kaajaam, Tu pieskaries vinjas tievajaam rokaam, Tu glaasti vinjas veederu un muguru, noglaasti vinjas izpiedushaas ribas, glaasti vinjas luupas, Tu ar pirkstiem spraucies caur vinjas viljnjainajiem matiem, Tu skaties vinjai aciis un saki, ka miili.. Tu atkal miili.. cik gan aatri Tu miili un nemiili vairs. Vai Tu maz zini, ko noziimee miileet?! Tu skuupsti vinjas luupas, kas ir mazliet pasausas, bet Tev ir vienalga, Tu samitrini taas ar savu meeli. Tu smaidi un meklee vinjaa merinaajumu. Tu nemiili vinju, Tu tikai veelies miileet un liec sev ticeet tam, ka miili. Tu nemiili vinju, Tev vnk pietruukst maiguma un pieskaarienu, maigo vaardu un jaushami ziimiigo acu skatienu.. Un Tu nepiederi vinjai vai kaadam citam, Tu nesi vinjai atveeris savu sirdi, domas un praatu.. Tu to neatveeli neviena saprashanai un redzes lokam.. Tu tikai liec ticeet, ka to dari, bet nedari nemaz!
Tu seedi man blakus un manaami elpo smagi. Tu juuti manu smarzhu un briizhiem pietuvojies, lai ievilktu to pilnaa kruutii. Un tad Tu seedi no manis taalaak un raugies uz mani, Tu smaidi un paartver manu skatienu ik peec mirklja, lai arii kur es raudziitos. Un Tu izstaro prieku un laimi, tik maigu un saldu, bet vinjas deelj tas ir, vai ne? Un Tu .. atkal jau tas esi Tu.
Un es seezhu Tev blakus un man ir par maz vietas, Tu esi par tuvu un paaraak daudz tur ir, starp mums ir das mudzhekljainais daudzums, kas veel aizvien nav atshkjetinaats, taapeec jau Tu elpo tik smagi, jo Tu juuti to tuvumu un saitiiti, kas nemitiigi tiek raustiita un raustiita. Un tad es seezhu no Tevis pataalaak, bet Tu raugies manii un es ik peec mirklja noraugos tevii, Tu raidi maigumu un maigu padari arii mani. Tu smaidi, Tu smaidi to maigo smaidu un liec man taa pat smaidiit tev pretii un Tavas acis raugaas manaas ik mirkli un Tu saki, ka jaa.. manaa sirdii Tu esi, bet.. es noveershos, lai Tu nemaniitu, ka es neljauju.
vissavaadaakais ir tas, ka par sho meiteni es nepaardziivoju un man pat ir vienalga, tachu Sintijas gadiijumaa bija pavisam savaadaak- man traki likaas, ka saap un moka katru nerva galinju! Man shkjiet, ka jums abiem tur nekas taa iisti nav. Tu tikai saki un vinja tic, Tu patiesiibaa zini, ka tas ir pleziirs, bet Tev truukst taa maiguma un tuviibas. Man prieks, ka Tev kaads to sniedz, tachu negremdeejies manaas aciis un manu smarzhu vairs savaas kruutiis nelaid tik dzilji, es luudzu Tev jau miljono reizi kaut ko, lai tas sekmeetu to, ka muusu saite paartruuktu. Taa nedriikst buut nepaartaukta muuzhiigi, jo tas buutu kaa laasts. |
|
|
