| kā tas var būt?! |
[Apr. 4th, 2006|05:38 pm] |
ārā līst lietus, bet manā sirdī spīd saule... es ilgojos pēc Jāņa..es ilgojos..un ilgojas arī viņš.. es mīlu..mīlu BEIDZOT kādu, kuru varu satikt biežāk nekā kādu citu,. kuru reiz mīlējusi un kopā bijusi..un n av nekādu sarežģījumu..ir vnk mīlestība, kuru pat nevajag slēpt.. :)
tikko sāka skanēt dziesma, kura man tik ļoti asociējas ar manu iepriekšējo (mūžīgi mīlēšu viņu..un nu kaā lieliskāko un patiesāko draugu, ar kuru neskatoties uz visu, kas noticis..saglabājies arī koķets.. :) )..iepriekšējo mīlestību..protams, sirdī savāda sajūta parādās..iespējams, ilgas, kas rodas aizvien stiprākas un stiprākas atmiņu dēļ, kas nu pilnā sparā dara savu.. jebkurš cits pēc mirkļa jau pārslēgtu kanālu, lai nedzirdētu šo dziesmu utt.. bet es ne. klausos..atceros..neliela vilšanās (varbūt pat sāp'8igi vēl, jo pagājis tik īss laiks kopš mūsu attiecību beigām)..bet es smaidu, jo atmiņas ir vienīgi pozitīvas.. man ir rieks, ka man reiz bijis šis cilvēks tik tuvu..cik vien var.. un tas piepilda mani ar tik lielisku un neviltotu, neārspējamu labsajūtu, ka..es pat nespēju to paskaidrot..izteikt vārdos.. bet ir tiešām labi..
*kārtējo reizi pārbaudīta teorija..izteiktais fakts, ka, piemēram, ja aiziesi brīdī, kad ir vislabāk..tad paliks vienīgi pozitīvi lādetās sajūtas Tavā sirdī..un tas ir lieliski..un .. no tā, ka esmu laimīga..acīs saskrien asaras.. jo es zinu, ka šim cilvēkam pietrūkstu tik pat ļoti,cik viņš pietrūkst man..taču zinu arī to, ka tas tāpat kādreiz būtu beidzies.. un tapēc..laicīgi jāizbeidz.. brīdī, kad ir vislabāk..tā saglabājot mūžīgi šīs jūtas, kas vienmēr saglabāsies.. tās nekad vairs nespēs mainīties.. es to zinu..un jūtu..taču..mēs vairs neuzsāksim attiecības, kas pārsniegs draudzības sliegsni..un arī tas, ieskatoties otra acīs un redzot mīlsetību, kas nu ir daudz spēcīgāka (draugiem esot) nekā, ja tā būtu vnk..bez mīlestības sakara iesākusies.mīlestība..attiecības, kurām tika veidots -lēni un pamatīgi- tik ļoti spēcīgs pamats, ka arī jebkurā brīdī..mēs aizejot no otra atstātu šo pamatu nekustīgu.. šo pāris sekunžu laikā..kad ieskatamies otra acīs, sajūtam šīs vienreizējās apziņas un jūtu kopumu, ka esam otram, lai arī kas notiktu.. mēs atbalstīsim otru..būsim blakus.. mierināsim..gan bēdas..gan nedienās.. un kopā arī pasmiesimies.. un acīs saglabāsies katrs mirklis... kad būs tik skumji...tik ļoti, ļoti skumji..mēs spēsim otram palīdzēt.. un arī to daram.. jo neviens cits, kā vienīgi mēs otram spējam palīdzēt tikt pāri šiem šķēršļiem..
mūžigi mūžos mēs mīlam..mīlēsim un ..mēs būsim otram arī tad, ja nebūsim runājuši gadiem.. sajūta, ka otrs kaut kur ir..tas vien būs stimuls..
varbūt izklausās skumji, bet.. tā nemaz nav..
un nu..kad man ir šī mīlestība, šis puisis, šīs attiecības.. viņš-draugs- no manis nedaudz atkāpies.. es saprotu viņu..tas pāries..es zinu..u tas lēnam jau sāk notikt.. ar šīm sarunām itkā mierinu..viņš zin, ka tomēr..vēlaizvien mīlu viņu.. un tas ir galvenais.. :)
ir jādzīvo un jāpieņem dzīves piedāvājumus, lai kādi arī tie būtu..
*nākamo gadu, iespējams, dzīvošu un mācīšos Berlīnē.. visu gadu bez mājām.. bez draugiem.. bet es vēlos to.. vēlos atpūsties.. :) lai spētu novērtēt lietas, kas man ir dotas.. :) |
|
|
