| |
[Aug. 2nd, 2008|12:44 am] |
lai kā arī būtu, es būšu ar Ričardu, jo mīlu viņu tik ļoti, ka mana dzīve bez viņa vairs nav iedomājama.
viņš dara mani laimīgu tā vnk- neko nedarot. tā vnk uzsmaida un es nespēju nesmaidī. nespēju nesmaidī pat vnk raugoties viņā, pat vnk esot viņam līdzās, pat vnk.. zinot, ka viņš eksistē!
un mums izdosies! mums jau izdodas! |
|
|
| |
[Aug. 2nd, 2008|12:51 am] |
tikai nieka 3 mēnešu laikā, kurus esmu kopā ar viņu, visa mana dzīve, visa es esmu mainījusies.
man vairs ta īšti nevajag neko, man vajag viņu un visu to, kas saistīs ar viņu. man vajag viņā saskatī laimi un darī viņu laimīgu.
es mīlu viņu tik ļoti, ka sažņāudzas sirds. es mīlu tik ļoti, ka reizēm pietrūkst elpas. es mīlu viņu tik ļoti.. vair.āk par visu. viņš ir vienīģais, kuru esmu tā mīlējusi un , iespējams, vairs spēšu kādu tā mīlēt. viņš ir kļuvis par manu dzīvi un svarīgāko, dārgāko, kas man ir un kādreiz ir bijis. es mīlu viņu tik ļoti, ka baidos pazaudēt. es mīlu viņu tik ļoti, ka esmu greizsirdīga pat uz vēju, kurš spēj noglāstīt viņa maigo vaigu, kad manis nav līdzās, sēj maigi un neuzbāzīgi skūpstīt viņa pufīgās lūpas, kad manis nav līdzās. es viņu mīlu tik ļoti, ka nespēju vairs iedomāties savu dzīvi, nāķotni bez viņā, un pat nevēlos iedomāties!
reizēm ir tik grūti pieņemt sāpīgo, kas pasacīts, sāpīģo, kas izdarīts, sāpīģo, kad piemirsts, sāpīgo, kad neievērots, sāpīģo, kad pietrūkst. bet ar savu mīlestību izskaužu tās sāpes. es vi.ņu vnk mīlu pārāk stipri. es mīlu viņu vairāk par sevi.
kaut mēs nepadotos! |
|
|