| nu vai zinies... |
[Aug. 22nd, 2005|12:19 am] |
mēs atkal satikāmies....no sākuma, kā jau biju teikusi, ka nerunāsū ar viņu-nerunāju ar....bet tad.....nespēju vairs izturēt šo spriedzi :D un pieņēmu viņa uzaicinājumu doties pastaigāties gar jūru... :)) mēness spīdēja tik spoži, ka viss krasts bija perfekti saredzams...mēs runājām, mēs skūpstījāmies.....un beidzot....beidzot es kaut ko jutu....es jutu kā viņš mani apskaujot atvērās....viņš sajuta mni tā kā es vēlējos, lai sajustu.....viņš skūpstija manu kaklu, plecus.....lūpas....mmm.....es nu nespēju vairs....kā man gribas atkal satikt viņu...taču, es nez......visi draugi saka, ka viņš ar visām pēc kārtas mēģina, ka viņš tāds un šitāds....viņi nezin, ka starp mums kkas ir...(ja vispār ir)...ka tā un šitā....bet viņš saka, ko pavisam citu....es nezinu, ko lai es daru...ticēt viņam-ko man ļoti gribētos, vai arī ticēt apkārtējiem, kuru teiktais mani sāpina...bet...bet es pat nezinu...nezinu vai man ir vērts pūlēties, jo....viņam sirdi pildījusi ir VIŅA...lai ko es arī darītu, es nespēšu aizstāt viņu...viņa ir ideāla... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... ... .......................... bet kapēc tad.....kapēc tad viņš saka, ka grib ar mani ko vairāk, ka es jau tieši to negribot ...?!....kapēc tad viņš saka, ka viņam nav vienalga par mani...??....kapēc viņš......kapēc es sajutu to savādo sajūtu...es sajutu to, ko sajuta viņš....mēs bijām.......es sajutu......es sajutu, ka mēs esam kā viens vesels...es jutu kā viņš pasmaržo manu kaklu...drēbas...tik maigi.....kā viņš izbaudija to visu, kas tobrīd mums bija....es jutu, ka viņš ir tik mierīgs.....ka viņš jūtas labi..es to visu jutu, taču....................ES PATEICU TIK DAUDZ KO TĀDU, KO MAN NEVAJADZĒJA TEIKT.......ES.....ES.....ES SĀPINĀJU VIŅU.....UN TO ES DARU KATRU REIZI.....KATRU REIZI, KAD SATIEKU VIŅU, ES PASAKU TIK DAUDZ KĀ LIEKA...UN MĒS VAIRS NEPALIKĀM TIK TUVI...ES SĀPINĀJU PATI SEVI TĀ DARĪDAMA.....B.ET MAN IR BAIL, KA JA ES ATVĒRŠOS PAVISAM.....KAUT DRUSCIŅ VAIRĀK.....TAD....TAD VIŅŠ MANI SĀPINĀS....ES ZINU, KA VIŅŠ MANI SĀPINĀS.......JO KAD VIŅA PASAUKS VIŅU..........VIŅŠ AIZSKRIES......AIZSKRIES.....AIZSKRIES.........VIŅŠ PAMETĪS MANI......PAMETĪS VIENU........SKRIENOT PIE VIŅAS........BET VIŅAI IR VIENALGA PAR VIŅU.......BET VIŅŠ CER....
NU KO GAN LAI ES DARU?!....es vēlos būt tur....tad......pie jūras....būt viņa rokās....un sajust to vēl un vēl.... |
|
|
