| Vakara pasaciņa |
2. Apr 2005|22:03 |
“Naktī kaķu Martiņa uztrūkās no miega. Viņai likās, ka viņa uz galvas krīt no mājas jumta!
– Mjau-au-au-au! Es krīīītūūūūū!
– Viņa ievaimanājās tā, ka visa māja skanēja. Kaķu mamma atskrēja un ieraudzīja, ka Martiņa sēž gultā un nekur nekrīt.
– Martiņ! Tu tikai redzēji krišanas sapni. Liec galvu uz spilvena un guli tālāk!
– Un kaķu mamma aizgāja.
Martiņai tomēr bija bail gulēt tālāk: tad taču viņa sapnī turpinās krist! Ej nu sazini, kā tas beigsies. Martiņa gribēja atkal laist vaļā lielo ņaudienu. Pēkšņi atskanēja klusa balstiņa. Runātāja bija Miegapele Amēlija.
– Martiņ! Sapnī Tu paklupi pret zvaigznīti, kura bija nobirusi uz jumta. Guli tālāk un sāc sapni no sākuma! Uzmanīgi skaties zem kājām! Kad ieraugi zvaigznīti, uzmet to atpakaļ debesīs! Martiņa tā arī izdarīja. Un līdz pašām sapņa beigām klausījās, kā pateicīgās zvaigznes viņai dzied šūpuļdziesmu!”
Ej gulēt arī Tu - manu draudziņ! Un redzi tikai labus un skaistus sapņus!!!
|
|