|
19. Jan 2005|18:54 |
"Dažreiz vakaros jaunā meitene dzirdēja atskanam no zvanu torņa nojumes balsi, kas dziedāja skumju un savādu dziesmu, it kā ieaijādama.
Tā bija dzeja bez atskaņām, kādas varēja sacerēt tikai kurls.
Neraugies tu sejā, meitēn,
Raugies labāk sirdi tu.
Skaista jaunieša sirds bieži ir kropla.
Ir sirdis, kurās mīla nemājo.
Meitēn, egle nav skaista,
Nav tik skaista kā papele,
Bet tā zaļo visu ziemu.
Ak vai! Kāpēc lai saku tev to?
Kas nav glīts, lai pats cieš,
Skaistums skaistumu tik mīļo,
Muguru griež aprīls janvārim.
Skaistums ir pilnīgs,
Skaistums spēj visu,
Pilnu dzīvi dzīvo tikai skaistums.
Krauklis lido tikai dienu,
Pūce lido tikai nakti,
Gulbis lido nakti, dienu." |
|