|
31. Dec 2004|10:54 |
Sorry, šeit saprotamāk nerunāšu... Paldies Jums visiem, bet... Lūdzu, vairāk neko nejautājiet... Luuuuudzu
Ar mani būs O.K. - esmu sīksta, izturīga un stipra... tagad "kā lācītis Vinnijs Pūks, kas krita no koka galotnes lejā atsitoties un apskrāpējoties pret zariem, kad beidzot sasniedza zemi - to pēdējo "bums" tik sāpīgi vairs, droši vien, nejuta... jo pa ceļam iegūtās rētas un puni bija izsāpēti... bet zari kritiena ātrumu mazināja" kad pēdējais "bums" un atsitiens pret zemi ir -> celšos kājās un meklēšu vietiņu, kur sadziedēt rētas.
|
|