| Sapnis (jeb kārtējais murgs)... |
8. Nov 2004|10:24 |
Sēžu kafejnīcā ar izskatīgu, vīrišķīgu, sportiskas miesas būves vīrieti. Komplimenti no viņa skan kā mūzika... Manu plaukstu savā maigi turot viņš runā tik mīļas lietas, ka visu ķermeni pārņēmušas trīsiņas...
Un tad, kā zibens no skaidrām debesīm - noraudājusies sievietes balss... kāds nežēlīgs krāpnieks viņš esot, ka bērniem netikšots pielaists klāt jo viņiem tāds tēvs neesot vajadzīgs.
Labi, ka sēžu ar muguru... sakopoju visus savus spēkus, uzlieku platāko smaidu, kāds iespējams un pagriezusies pret sievieti saku:
"Sveicināta, kāds neviltots prieks iepazīties, esmu tik daudz par Jums dzirdējusi... arī tiko runājām par jums un bērniem. Bet, arī darba jautājumi ir jau pārrunāti un atvainojos, bet man šobrīd jau jāsteidzās, esam aizpļāpājušies... Nākošreiz, varbūt iedzersim kafiju visi kopā?"
Pamodos noraudājusies... |
|