|
[9. Maijs 2005|21:45] |
Viens skatiens dzidrās debesīs, skaidrās, bezgalīgās, pēc dūmiem un mitruma smažojošās...
viens skatiens, kā pazudis mūžīgā okeānā, krīt arvien tālāk un tālāk...
skatiens uz Zemi, krītot debesīs...
neraudi, cilvēk, lietū!...
Kāpēc tev vienam raudāt?
nesmejies, cilvēk, vējā, kam vējam tavi smiekli?
vējš vienmēr smejas un lietus vienmēr raud,
tikpat neciešami kā viens cilvēks var smieties par otru, kad otrs par pirmo raud...
pārāk daudz asaru un vientuļu smieklu...
pārāk daudz patiesu arī...
netici man.
Es raudu par smiekliem jo tie nav mani. |
|
|
Dzimšanas diena! |
[9. Maijs 2005|22:20] |
Sirsnīgākie sveicieni laukuroze!!! ( pušķītis ) |
|
|