|
30. Jun 2005|19:56 |
ai ku skaisti Tu uzrakstīji, sirdc aptecējās ;) Pa dienu nebij laika neko lasīt ne vakar, ne šodien. Bet tik skaisti, ka nenocietos un iepļurkšķēju :)) Reizēm liekas es tāda viena pasaulē, bet, te lasot Tevi, atminējos, ka nē. Davai es Tev Te vienu savu dzejoli/dziesmu iecitēšu? ;)
Tik tīra kā pirmais sniegs,
Tik gaiša kā rītausmas blāzma,
Tik liega kā rozes ziedlapiņas
Mana mīlestība zied.
Kā Venēcijas lieti rudenī,
Kā koši raibas lapas lapkritī,
Kā mati plīvo vējā
Tā redzu Tevi ejam!
Kad vakars logā kāpj,
Kad zvaigžņu lietus dvēselē,
Kad viena ar savu sirdi sarunājos,
Tad Tu mani apciemot nāc.
Lai arī!Reti, tik reti mums kopā būt,
Un dažreiz vienai par grūtu!
Lai arī saule par spožu, un vējš stipri pūš,
Es joprojām jūtu Tavu skūpstu..
ārprāc vairs neatceros nosaukumu!!! 8I Ai, kaut kur savos papīros atradīšu, nav svarīgi! :)
Lai Tev jauka, jauka ši nednogale un visas citas dienas arī! :) |
|