|
28. Apr 2005|22:05 |
|
"Katram
atsevišķam cilvēkam es gribētu teikt: tu nemaz nezini, cik laimīgs esi,
un tālab esi saīdzis. Staigāt, elpot, ceļot, vai tas nav prieks? Vai tu
neesi savu vaigu piekļāvis bērza zīdainajam stumbram? Un vai tu savas
dvēseles un miesas tērpu esi saskaņojis ar koka daiļumu? Vai tu esi
redzējis priedi, kas saules norietā laistās kā izkausēts varš? Ar
redzīgām acīm tu esi akls, ar dzirdīgām ausīm - kurls, ar veseliem
locekļiem tu kverni bezdarbībā un blenz tikai pats sevī, uzlūkodams
sevi par nelaimīgu un nezinādams, cik daudz prieka vari dāvāt saviem
tuvcilvēkiem. Īstu jēgu atminam, kad mūsu "es" kalpo mazajam "tu" =>
tuvcilvēkiem"... |
|