| Ieslēdz otro realitāti... |
23. Apr 2005|12:23 |
Ieslēdz otro realitāti un pievienojies jāņogu skūpstam. Tiešraide ilgs tikai vienu nanosekundi, tieši tik ilgi, cik es dzīvoju. Platekrāna vilinājums apkrāps saldo ogu smaržu, nenoģībušās fantāzijas, jo kaisle ir dzīva, neaizmirstama, neiznīcināma...
Putni pareģo laiku nošaujoties un krītot līdz ūdens virsmai, naftas plankumam sarkanajā jūrā, kurā ieķep, ielīp ar visu būtību. Bet tuvumā smaržo zivis, kuras vairs nekad neredzēt. Paņemt dzēšgumiju un lēnām, stingri vilkt pār lapu. Bez nožēlas, par godu pagātnei. Izdzēst tos putnus, to plankumu, to skūpstu. Vairāk nebūs, apmaksātā reklāma beigusies. Nolaizi ekrānu, ja gribi just klātbūtnes efektu. Ielien monitorā, ieslēdz gaismu, lai var redzēt, kas uzrakstīts. Ar roku, kaligrāfiski un simboliski. Ķīniešu buramvārdu 15. sējums neiznāks. Apelācija austrumu kultūrai. Tējas ceremonijas lāsts nedarbosies. Geiša apmaldījusies bambusu birzī, šaujot putnus. Ak, mana sarkanā jūra – pilna nāves naftas plankumos.
Sāka smaržot zemenes, varbūt avenes, nē, tomēr jāņogas. Zem krūma divas čūskas kaļ plānus, kā noindēt smalko porcelāna geišu, taureni, kuru apēdis pēdējais dzīvais putns. Debesis kļuvušas bālākas. Es uzstājīgi dzēšu zilo krāsu, visu, kas gadās pa ceļam. Tikai mākoņi spītē un krīt lejā uz zemes. Tāda miglaina pasaule šorīt, kad tālrādis sabojājies. Tāds laimīgs nogurums, kad visa aptvere tukša, kad patronas beigušās.
Es sasienu matus mezglā, lai netraucē mana kimono zīdtārpiņiem iemigt uz krūtīm, lai netraucē mirušajam tauriņam noglāstīt manu kaklu. Debesīs kāds lidoja. Pēdējais no savas cilts, pēdējais, kurš neizdzīvos, pēdējais, kurš dzīvos mūžīgi. Mani slaidie pirksti, garie mati, precīzais nomērķējums, kairās lūpas, apdullinošais šāviens, apburošās acis, pirksti ar svešām asinīm. Es vairāk neskūpstīšu pāvus. Šis bija pēdējais.
Tāds miglains rīts, kad mākoņi nokrituši, debesis izdzēstas, putni naftas plankumos aprakti. Nogurums pēc labi padarīta darba. Kaut kur tālumā skan apmaksāta reklāma. Tieši tik ilga, cik es dzīvoju. Sāk smaržot jāņogas. Zem krūma divas čūskas skūpstās. |
|