Savādi apzināties, ka šis ir pēdējais klabes ieraksts uz divām nedēļām, kuru rakstu no šī datora. Pašlaik sēžu ar slapjiem matiem, bezmiega nomocītu seju un pilnu pelnu trauku priekšā, domājot, kā lai visu paspēju, taču vēl neko neesmu sākusi.
Tas viss būs nedaudz savādāk, nekā man šķita.


Vismaz vienu no nedēļām, stundu dienā būšu atpakaļ interneta vide. Pierakstīšu pilnas visas maliņas, sūtīšu tās muļķīgās PZ, kuras var sastāvēt arī tikai no viena smaidiņa unmēģināšu aizsūtīt visu, ko uzrakstīšu, kamēr man nebūs internets.

Pašlaik es esmu atdūrusies pret katastrofu nummur viens - es nevaru atrast ceļojumam pieglabāto šokolādi. Un es zvēru, ka es to neapēdu jau agrāk -_-

Lai nu kā - ardievu saules, solos atvest daudzus stāstus un mīļus niekus ^_^

(hug) es ilgošos.


[edit] Šokolāde atrasta. I will survive

Vai tu zini, par ko ir stāsts?
Arlabunakti.
Bezmiegs ir prom.